Mikrobioloģija

Edwardss, Ewing 1963. gadā klasificēja.
31 ģints, 139 sugas
1. saprofīti
2. nosacīti patogēnie
3. patogēnie
Dabīgā eksistences vide – cilvēka un dzīvnieka zarnu trakts.
Escherichia, Salmonella, Shigella, Enterobacter, Edwardsiella, Citoracter, Serratia, Proteus, Hafria, Morganella, Proviencia, Klebsiella, Yersinia, Erwinia.
Klasifikācija
1.morfoloģiskās īpašības
2.bioķīmiskās īpašības
3.kulturālās īpašības
4.Ag struktūra
5.DNS uzbūve u.c. īpašības
Klasifikāciju apgrūtina:
1)Liels radniecīgo sugu skaits
2)Bieža ģenētiskā materiāla apmaiņa DNS un plazmīdu veidā.
Enterobacteriaceae dzimtas baktērijas ierosina:
Specifiskas saslimšanas – piem., šigellas – dizentēriju, salmonellas – vēdertīfu.
Nespecifiskas saslimšanas, t.s., AZI – akūtās zarnu infekcijas (diareja)
Nozokomiālās infekcijas (hospitālās infekcijas) – iekaisuma procesi (oportūnistiskās infekcijas)
Vispārīgs raksturojums
Morfoloģija: Gr-, 1 – 3 mkm, asporogēnas, ir viciņas, fimbrijas (pili), ir kapsula. Fakultatīvi anaerobi, ir fermentatīvi aktīvas, izmanto baktēriju identifikācijā.
Bioķīmiskās īpašības:
Glikoze skābe
Nitrāti nitrīti
Oksidāzes tests +
Katalāzes tests +…