5. Gonokoki
5.1. Morfoloģija un bioloģiskās, fizioloģiskās īpatnības
Gonokoki pieder pie diplokokiem. Forma irpupiņveida, atgādina kafijas pupiņas. Gonokoki nav sevišķi izturīgi, ārējā vidē: mitrumā, tumsā saglabā dzīvotspēju un virulenci līdz 24 st., bet sausā vietā iznīkst 1—5 stundās. Inkubācijas periods 2—3 dienas.
Gonokoki iekļūst organismā caur urīnizvadkanāla un dzimumorgānu gļotādu, izraisot tur akūtu iekaisumu. Infekcija izplatās arī uz blakus orgāniem (vīriešiem uz priekšdziedzeri, sēklinieku maisiņu, sēklvadiem, sēklinieku piedēkļiem, sievietēm uz dzemdi, olvadiem, olnīcām).
5.2. Patogenitāte
Gonokokiem sabrūkot, atbrīvojas specifisks endotoksīns (gonotoksīns), kas izraisa organisma intoksikāciju (sliktu pašsajūtu, paaugstinātu t°, galvassāpes, ēstgribas trūkumu). Gonokoku sieniņā ir lipopolisaharīds, kuram ir toksiskas īpašības.
5.3. Patoģenēze
Gonokoki ir patogēni vienīgi cilvēkam. Infekcijas avots ir slims cilvēks. Inficēšanās notiek dzimumceļā, ļoti reti (parasti bērniem, sevišķi mazām meitenēm) ar priekšmetiem, uz kuriem palikuši slima cilvēka izdalījumi no dzimumorgānu gļotādas (īpaši tajos gadījumos, ja ir kopēja gulta, veļa, dvielis, mazgājamais sūklis, naktspods).
5.4. Patogēnās sugas
Neisseria gonorrhoeae.
5.5. Izsauktās saslimšanas
Izraisa gonoreju, kā rezultātā abu dzimumu pārstāvjiem var radīt neauglību. Gonokoki var arī ierosināt blenoreju — acu konjunktīvas iekaisumu (konjunktīvus), ar kuru slimo jaundzimušie, kas piedzimstot inficējušies no slimas mātes. Gonoreja var radīt specifiskus locītavu, muskuļu, sirds, ādas u.c. orgānu bojājumus.
…
