Regulēšanas metodes tiek izmantotas priekš tirgus regulēšanas, lai kontrolētu tirgus procesus, kas tur notiek, kā arī citu ekonomisku procesu ierobežošanai. Ārzemju autori ir rakstījuši, ka pastāv atsevišķi nodokļi, piemēram, ja kāds uzņēmums kaitē dabai, valsts ir tiesīga uzlikt noteiktu nodokli, lai to ierobežotu. Kā otru no metodēm autori minēja subsīdijas, kas tiek izmantotas kādas nozares attīstīšanai, piemēram, kad attiecīgas kārtas cilvēki var iepirkties ar atlaidēm, protams arī ražotāji var saņemt subsīdijas, lai atvieglotu viņu darbu, apgādājot ražotāju ar nepieciešamajiem resursiem.
Ārējā (blakus) efekta ieguvums ir labums, ko gūst trešā persona – sabiedrība kopumā, bet nevis pats ražotājs vai produkta patērētājs. Ārējie(blakus) efekti var būt pozitīvi un negatīvi. Tie izpaužas preču un pakalpojumu ražošanas vai patērēšanas ietekmē uz to cilvēku labklājību, kas nav iesaistīti tiešajā apmaiņā.
Pozitīvs ārējais (blakus) efekts ir iedzīvotāju izglītošana. Tā sekmē indivīda darbaspēju attīstību un ražīguma pieaugumu, kas ir arī visas sabiedrības ieguvums kopumā. Ražošanas jomā pozitīva ārējā (blakus) efekta piemērs ir hidroelektrostacijas aizsporsta būve: šāds aizsprosts kontrolē ūdens līmeni tiem, kas dzīvo lejup pa straumi, un/vai veido gleznainu ūdenskrātuvi, kas ir saistoša no atpūtas viedokļa.
Negatīvs ārējais (blakus) efekts ir tad, piemēram, pārmērīga mežu izciršana un kokmateriālu eksportēšana liedz valsts iedzīvotājiem saņemt daudzus labumus, ko dod mežs, tas ir, svaigu gaisu, estētisku baudu, atpūtu, dabisku ārsniecisku vidi. Negatīva ārējā (blakus) efekta piemērs ir smēķēšana, kas kaitīgi ietekmē nesmēķētājus. Saslimšana ar infekcijas slimībām. Slims cilvēks var inficēt pārējos iedzīvotājus. Arī ārzemju autori uzsver to, ka negatīvs ārējais efekts ir dabas piesārņošana un ka valdība ar dažādiem ierobežojumiem un sodiem mēģina apturēt šāda veida piesārņošanu.
…
