Starptautiskās tirdzniecības nepieciešamība un priekšrocības. Ārējās tirdzniecības politika.
Starptautiskie ekonomiskie sakari ietver – preču, pakalpojumu, finansu kapitāla un darba tirgu. Starptautiskā tirdzniecība ietver preču un pakalpojumu tirgu. Plašākā nozīmē ar starptautisko tirdzniecību jāsaprot arī finansu kapitāla un darba tirgus.
Ar starptautisko tirdzniecību ir saistīti divi jēdzieni, kuru būtība mums ir jāizprot tie ir eksports un imports: Ar eksportu saprot noteiktas valsts, mājsaimniecību, uzņēmumu iekšzemē saražoto preču un pakalpojumu realizāciju ārvalstīs. Eksportu ietekmē: reālais iekšzemes kopprodukts ārvalstīs – ja tas pieaug, ārzemnieki vairāk pērk importa preces, un tas labvēlīgi ietekmē eksportu; valsts iekšzemē ražoto preču un pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar tādu pašu izstrādājumu cenām ārvalstīs - ja tās ir zemākas, tad ārzemnieki ražotās preces iegādājas vairāk; valūtas kurss - ja nacionālais valūtas kurss pieaug – tas nesekmē eksportu. Ar importu – saprot noteiktas valsts, mājsaimniecību, uzņēmumu un valdības izdevumus par ārzemēs ražotām precēm un pakalpojumiem. Importu ietekmē: Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts – ja tas palielinās, iedzīvotājiem ir vairāk ienākumu un tie var iegādāties vairāk importa preču; ārzemnieku ražoto preču un pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar tādiem pašiem ražojumiem Latvijas uzņēmumos. Imports palielinās, ja vietējo ražojumu cenas ir ievērojami augstākas nekā tādām pašām importa precēm; valūtas kurss – ja lata kurss attiecībā pret citu valstu valūtām pieaug, tas sekmē importu Latvijā. Ādams Smits ( skotu ekonomists un filizofs ) ir starptautiskās tirdzniecības teorijas pamatlicējs – uzskatīja, ka starptautiskā preču apmaiņa ir visu valstu bagātības avots – tā dod iespēju paplašināt specializāciju un labāk izmantot katras valsts ekonomiskos resursus.
Galvenie kritēriji – kāpēc valstis savstarpēji tirgojas ar precēm un pakalpojumiem: 1) Ekonomisko resursu – dabas, cilvēku resursu, kapitāla – sadales nevienmērīgums starp valstīm. 2) Ekonomiskā efektivitāte – daudzveidīgo preču ražošana dažādās valstīs ir atšķirīga.
Absolūtās priekšrocības – nozīmē ražot vienā valstī kādu preci ar daudz mazākām ražošanas izmaksām nekā citā valstī. Tās nosaka: valsts ģeogrāfiskais stāvoklis; klimatiskie apstākļi; dabas un darba resursi; kapitāls un ražošanas tehnoloģija.
Ārējā tirdzniecība ir valsts ekonomiskās politikas neatņemama sastāvdaļa. To izstrādā, ņemot vērā valsts nacionālās ekonomikas un politikas intereses. Izvēloties ārējās tirdzniecības politiku, ir divas iespējas: 1) brīvās tirdzniecības politika – pamatā ir salīdzināmā priekšrocība. 2) protekcionisma politika – vērsta uz nacionālās ekonomikas aizsargāšanu pret ārvalstu konkurenci. Tā tiek īstenota ieviešot: muitas tarifus un importa kvotas; ārpustarifa barjeras un subsīdijas; brīvprātīgus eksporta ierobežojumus; dempingu u.c.
Ārējās tirdzniecības neatņemama sastāvdaļa ir imports. Ar importu saprot noteiktas valsts, piemēram, Latvijas mājsaimniecību, uzņēmumu valdības izdevumus par ārzemēs ražotām precēm un pakalpojumiem.
To ietekmē šādi faktori ( Latvijas reālais IKP. Ja parējie apstākļi paliek nemainīgi, tad , jo augstāks ir reālāis IKP , jo iedzīvotājiem ir lielāki ienākumi. Līdz ar to viņiem ir iespējas iegādāties importa preces. Tādējādi imports Latvijā palielinās ).
Ekonomiskā integrācija – ārējās tirdzniecības liberalizācijas pamats, kas apvieno divu vai vairāku valstu tirgus, veidojot brīvās tirdzniecības zonas. Tā formas: 1) Līgums par ekonomisko sadarbību – visvienkāršākā, paredz, ka valstis nosaka savstarpēji izdevīgus, atvieglotus tirdzniecības noteikumus. 2) Brīvās tirdzniecības līgums – noslēdzot atceļas gandrīz visi tirdzniecības ierobežojumi .3) Muitas savienība – atceļas visi tirdzniecības ierobežojumi. …
