Mikroskopiskās jeb pelējuma sēnes sugu skaita ziņā ir liela dzīvo organismu grupa. Sēņu zinātniskais nosaukums ir Fungi (latīniski) jeb Mycota ( grieķiski). Atšķirībā no cepurīšu sēnēm mikroskopisko sēņu veģetatīvais ķermenis ir saskatāms tikai mikroskopā, tas ir plaši sazarot un daudzveidīgs. Sēnes ķermenis pārklāj substrātu blīva seguma, aplikuma veidā.
Sēnes ir eikarioti organismi, jo tām ir izveidots kodols, ko apņem membrāna. Enerģiju tās iegūst, oksidējot organiskos savienojumus, un ir obligāti aerobas. To konstruktīvajai vielu maiņai vienmēr nepieciešams gatavas organiskās vielas.
Dabā sēnes sastopamas dažādos substrātos: ūdenī, augsnē, uz augiem u.c.
Dažas mikroskopiskās sēnes izmanto siera šķirņu izgatavošanā (Rokforas, Kamambēras). Mikroskopiskās sēnes izmanto tehniskajā mikrobioloģijā, ražojot organiskās skābes, vitamīnus, fermentus, antibiotiskās vielās. Vairums šo sēņu bojā pārtikas produktus un lopbarības produktus, un dažādu rūpniecisko produkciju. Daudzas sēņu sugas izdala cilvēkam un dzīvniekiem indīgus savienojumus – mikotoksīnus.…