Milzšūnu temporālais arterīts, Čērga-Strosas arterīts

Patoģenēze.
Čērga – Strosas sindroma etioloģija nav zināma, tomēr skaidrs, ka tā saistīta ar alerģiju un atopiskiem stāvokļiem. Līdz 70% pacientu anamnēzē ir alerģisks rinīts, nereti ar deguna polipozi; bieži novērota saistība ar astmu, kas parasti sākusies pieaugušā vecumā. Sindroma galvenās sastāvdaļas ir eozinofilija perifērās asinīs un eozinofilija audos, vairumam pacientu ir paaugstināts IgE līmenis. Saistību ar alerģiju apliecina arī klīniskie ziņojumi par leikotriēna II tipa receptoru antagonista zafirlukasta lietošanu un Čērga – Strosas sindromam līdzīga stāvokļa attīstīšanos, lai gan tieša sakarība starp šo preparātu un vaskulītu nav pierādīta.
Daudzas klīniskās un patoloģiskās pazīmes Čērga – Strosas sindromam ir tādas pašas kā citiem ar ANCA saistītiem sīko asinsvadu vaskulītiem, tādēļ, jādomā, ANCA var būt etiopatoģenētiska nozīme šī sindroma attīstībā. Tomēr Čērga – Strosas sindromam nav tik izteikta saistība ar ANCA kā tas ir mikroskopiskā poliangiīta un Vegenera granulomatozes gadījumos.

…