Minerāli – cietas vielas ķermenis, noteikta iekšējā struktūra, ķīmiskais sastāvs, fizikālās īpašības un, kas veidojušies dabiskajos apstākļos vai arī laboratorijās.
Kardinļie jeb petrogēnie minerāli – sastopami tik bieži un tādos daudzumos, ka veido iežu slāņus un masīvus, skaits nepārsniedz 40...50.
Minerālu sastāvs un ķīmiskā klasifikācija
Pirmie parasti ir vnk savienojumi, kurus veido kāda metāla katjoni un viena tipa anjoni (piem. – korunds Al2O3, pirīts FeS2, silvīns KCl). Dubultā sastāva minerāls ir dolomīts CaMg(Co3)2, kas veidots no diviem minerāliem – kalcīta CaCO3 un magnezīta MgCOo3.
1.Mainīgā sastāva minerāli – radušies izomorfu maisījumu veidā vai veidojušies, joniem absorbējoties koloidālās vielās.
2.Izomorfo maisījumu veids var rasties, ja divām vielām ir līdzīgas ķīmiskās formulas.
Kristāliskās vielas struktūra un īpašības
Kristalogrāfija – zinātne par kristāliem un kristālisko vielu.
Kristāli – cieti ķermeņi, kuros elementārās daļiņas, no kurām tie sastāv (joni, atomi, molekulas), likumsakarīgi izkārtojušās noteiktā ģeometriskā telpiskā sistēmā un veido tā saukto telpisko jeb kristālisko režģi.
Plaknes, kas veido kristālu virsmu, sauc par skaldnēm, līnijas, pa kurām viena skaldne robežojas ar otru, - par šķautnēm, bet punktus, kuros satiekas vairākas skaldnes, - par kristālu virsotnēm jeb stūriem.
Vienveidība – atsevišķām kristālu daļām, kas ņemtas no jebkuras vietas vienā un tanī pašā kristālā, fizikālās un ķīmiskās īpašības vienmēr būs vienādas.
Anizotropija – kristālu dažādu fizikālo īpašību nevienādība atšķirīgos virzienos šīs īpašības ir vienādas.
Kristālus var veidot tikai tādas vielas, kuru elementārdaļiņas izvietotas noteiktās plaknēs.
Reģenerācijas spēja – nepareizas, izmainītas formas kristāls, nokļūstot attiecīgā vidē un apstākļos, atkal iegūst pareizu, savam sastāvam atbilstošu kristāla formu.…