MINERĀLVIELAS
- ir neorganiski elementi, kas cilvēkam jāuzņem. Biosfērā tie ir ļoti kustīgi elementi, viegli gaistošu vai šķīstošu savienojumu veidā tie iekļaujas visos galvenajos bioģeoķimiskajos ciklos. Dabā patstāvīgi notiek minerālvielu aprite no nedzīvās dabas dzīvajā un otrādi, veidojot noslēgtu ciklu. Minerālvielām - uzturā ir neaizstājama nozīme, jo tās ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas nodrošina organisma audos neitrālu reakciju un noteiktu osmotisko spiedienu, piedalās šūnu kairinājuma – uzbudinājuma procesos, veicina vai kavē dažādu fermentu darbību, tā ietekmējot visdažādākās vielmaiņas norises. Minerālvielas piedalās arī skeleta veidošanā. Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni un gaisu.
Cilvēka un dzīvnieku organismos minerālvielas atrodamas visu audu sastāvā, vairumā fermentu un hormonu. Tās piedalās organisma apgādē ar enerģiju un šūnu apgādē ar skābekli, nodrošina centrālas nervu sistēmas darbību, nepieciešamas jaunu audu veidošanai, audu reģenerācijai un daudziem citiem procesiem. Īpaši nozīmīga ir minerālvielu loma organisma skābju- bāzu līdzsvara uzturēšanā.
Minerālvielas , kuras organismā atrodas lielākos daudzumos, pieņemts dēvēt par makroelementiem, un to daudzumu organisma audos un uzturlīdzekļos var izteikt procentos. Pie makroelementiem pieder nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, hlors, sērs un citi.
Minerālvielas, kuru daudzumu audos un uzturlīdzekļos vērtē procentu tūkstošdaļās, apzīmē par mikroelementiem. Pie tiem pieskaita varu, cinku, mangānu, kobaltu, niķeli, jodu, fluoru un citus.…
