Minimālisms

Viena no fascinējošākajām parādībām 20. gadsimta mūzikā ir mini­mālisms, kurš kardināli izmainīja priekšstatus par mūsdienu mūzikas attīstības iespējām un virzieniem. Tā iespaids uz mūzikas attīstību vēl nav līdz galam izpētīts un izprasts.
20. gadsimta virziens - minimālisms - mūzikā, mākslā un arhitektūrā ienācis ar ļoti izteiktu formas vienkāršību un emocionāla rakstura elementu izskaušanu.
Tā pirmsākumi, kas sākotnēji saplūda ar abstrakcionismu, meklējami 50. gadu Ņujorkā, bet 60. un 70. gados minimālisms jau bija iekarojis stabilu vietu mākslas pasaulē.
mūzika: Vārda izcelsme - angļu minimalism < minimal < latīņu minimus ‘vismazākais’.
- 1. Arī minimālā māksla — 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums.
- 2. Arī minimālā mūzika — mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
Minimālmūzika, līdzīgi kā konceptuālā mūzika un minimālmāksla (Minimalart), dzima mākslas galerijās, un daudzi no pirmajiem mini-mālistu skaņdarbiem pat tika šo galeriju sponsorēti. Mākslinieku un komponistu sadarbība atgādina renesanses Florences Kameratas un ro­mantisma mākslinieku salonu vakarus, kuros savstarpējās informācijas un mākslinieciski filozofisko domu apmaiņas rezultātā dzima jaunu mākslas tendenču pirmie asni.…