Miorelaksantu ievadīšana.
Kontrindikācijas:
Pacienti ar pilnu kuņģi.
Alerģija pret miorelaksantiem.
Paredzama grūta intubācija.
Miorelaksantu lietošana:
Atrakūrijs, pipekuronijs, vekuronijs, pankuronijs, rokuronijs, mivakūrijs, vai tubokurarīns lietojami atkarībā no paredzētā operācijas veida un anestēzijas ilguma.
Pirms intubācijas sukcinilholīns nav jālieto sistemātiski.
Darbību secība:
1) Preoksigenācija: 3-5minūtes spontāni elpojot vai izņēmuma gadījumā izdarot 5 dziļas ieelpas.
2) Intravenozās anestēzijas vielas ievadīšana.
3) Pēc plakstiņa un ciliārā refleksa izzušanas un elpošanas apstāšanās uzsāk mākslīgo plaušu ventilāciju ar masku un tīru O2.
4) Ja pacientu ir viegli ventilēt, pāriet uz nākamo posmu.
5) Ievada nedepolarizējošo miorelaksantu. Turpina ventilāciju ar masku, kamēr konstatē atbilstošu relaksācijas pakāpi (vidēji 3-4min), tādu pašu efektu iespējams panākt arī lietojot halogēnos anestēzijas līdzekļus 1 MAC koncentrācijā, lai uzturētu anestēziju.
Ja izmanto sukcinilholīnu, īsi pirms intravenozās anestēzijas vielas ievades injicē apmēram 1/10 standarta nedepolarizējošā miorelaksanta devas.
Miorelaksācija intubācijas veikšanai pēc sukcinilholīna ievadīšanas iestājas apmēram 1min laikā.
6) Pirms intubācijas ieteicams kontrolēt miorelaksāciju; jāsasniedz Train Of Four (TOF)=0.
7) Iespējama opioīdu ievadīšana vai rīkles anestēzija ar 5% lidokaīnu (3-5 pulverizācijas un atkārtota 20-30s ventilācija), lai mazinātu presoro efektu pēc intubācijas.
8) Intubācija.
9) Ar kapnogrāfiju (6 elpošanas cikli) un auskultāciju kontrolē pareizu intubācijas caurules pozīciju.
…
