1) Problēmas
Sabiedrības nespēja analizēt principus, vispārpieņemtas lietas, kas tiek uzskatītas par pilnīgi skaidrām un neapstrīdamām. Cilvēku daba – pieņemt lēmumus, izdarīt izvēles, sagaidīt nenovēršamās sekas, kas ir radušās no domas par tālāko rīcību. Autors uzskata, ka nesavtīga mīlestība, patiesa rīcība un tīra apziņa – tas ir ārpus pieredzes. Es tam piekrītu, jo uzskatu, ka nekas no tā nebalstās uz cilvēciskām zināšanām. Taču tam ir liela nozīme, jo uz tā balstās vēlme zināt vairāk, kas ir diezgan apstrīdams jēdziens, jo zināšanām nav mērauklas pēc kā tās izmērīt, tomēr reti kurš to tiešām apstrīdēs, jo pastāv jau pieminētā problēma par sabiedrības uzticību nerakstītajiem likumiem, kas dzen to iegūt izglītību, kļūt gudrākiem tādējādi iegūstot varenības sajūtu, kam, manuprāt, nav nekādas nozīmes, ja cilvēks nepacenšas, patiešām, izprast iemeslus savai rīcībai.