Mobilā telefona vēsture

Ķīmisko elementu loma.
• Indija alvas oksīds ir indija oksīda un alvas oksīda maisījums, ko ekrānā izmanto caurspīdīgā plēvē, kas vada elektrību. Tas ļauj ekrānam darboties kā skārienekrānam.
• Lielākajā daļā viedtālruņu izmantotais stikls ir alumīnija silikāta stikls, kas sastāv no alumīnija oksīda (AI, 0,) un silīcija dioksīda (SiO,) maisījuma. Šis stikls satur arī kālija jonus, kas palīdz to stiprināt.
• Varu izmanto tālruņa elektroinstalācijai, savukārt varš, zelts un sudrabs ir galvenie metāli, no kuriem veidojas mikroelektriski. Niķeli, izmanto mikrofonā, kā arī citiem elektriskiem savienojumiem.
• Tīro silīciju izmanto mikroshēmas ražošanai tālrunī. Tas tiek oksidēts, lai radītu nevadošus reģionus, pēc tam pievieno citus elementus, lai mikroshēma varētu vadīt elektrību. Alva un svins tiek izmantoti elektronikas lodēšanai tālrunī. Jaunākajos svina nesaturošajos lodmetālos tiek izmantots alvas, vara un sudraba maisījums.
• Lielākajā daļā tālruņu tiek izmantotas litija jonu baterijas, kas sastāv no litija kobalta oksīda kā pozitīvā elektroda un grafīta (oglekļa) kā negatīvā elektroda. Dažās baterijās kobalta vietā tiek izmantoti citi metāli, piemēram, mangāns. Akumulatora korpuss ir izgatavots no alumīnija.
…