Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:624900
 
Evaluation:
Published: 08.03.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Used
Extract

Jirgena Habermasa darbu nozīme pēdējos gados ir augusi, attīstoties idejai par demokrātijas diskursu (saraustītību). Diskursa teorija tiek uzskatīta par komunikatīvās darbības teorijas turpinājumu, kas paredz leģitimācijas krīzi, sociālos protestus.
Demokrātijas problēmas – ideja par demokrātijas izteiksmi ir būtiskais Habermasa teorijā. Vienojošā tēma viņa darbos ir modernitāte, sākot no agrīnajiem pētījumiem par publisko sfēru līdz komunikatīvās darbības teorijai un postmodernisma kritikai. Habermass ir izvirzījis jaunu modernitātes koncepciju – modernitāte ir konceptualizējusies ap attiecībām starp demokrātiju un diskursu.
Priekšstats par diskursīvo demokrātiju tika balstīts uz debatēm, kas norisinājās starp līdzdalības jeb tiešo demokrātiju un liberālo jeb reprezentatīvo demokrātiju.
Ideja par līdzdalības demokrātiju radās, atzīstot faktu, ka sociālā demokrātija neved pie pastāvīgas pilsoniskās sabiedrības. Līdzdalības demokrātijas teorija daudz vairāk izceļ tiešo lēmumu pieņemšanu, kas ir saistīta ar suverenitātes principu - ar ideju par pašnoteicošu politisko savienību, t.i., sociālajā demokrātijā tiek gaidīta lielāka pilsoņu iesaistīšanās politikā.
Līdzdalības demokrātija izsaka skaidrākus lēmumus, ko bieži asociē ar tautas suverenitātes principiem – ideja par pašizdotu likumu sabiedrību.
Jēdzieni par tiesībām, kas balsta līdzdalības demokrātiju mainās no brīvības negatīviem jēdzieniem uz subjektīvām pilnvarām. Piemēram, demokrātija kā kolektīva lēmuma pieņemšana var iekļaut jaunas sociālās dzīves jomas, kas ir liegtas liberālajai demokrātijai, piemēram, tādu kā ekonomiskā dzīve.
Līdzdalības demokrātijas pamats ir Aristoteļa uzskati par politiku kā praksi, kā arī vēlāk izteiktie Ruso uzskati par demokrātiju kā vispārīgo gribu.
Sociālā demokrātija nepiedāvā alternatīvu liberālajai demokrātijai, jo tā ir labklājības valstu daļa, kas institucionalizēja sociālo taisnīgumu, bet nepārveidoja pamatstruktūru liberālajai demokrātijai.
20.gs. 70.gados līdzdalības demokrātijai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Uz tās ideju bāzes ir veidojušās dažādas organizācijas, piemēram, zaļo kustība.[1.]

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1132757
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register