„Muromcevo” – nav memoriāla muiža. Pa alejām nestaigāja ne Puškins, ne Dostojevskis, ne revolucionāri. Ar savu paradīšanos un uzplaukumu viņa ir pateicīga vienam īpašniekam – valsts pulkvedim Vladimiram Hrapovickam. Ja ir jēga uzskatīt muižu par memoriālu, tad tikai tāpēc, ka šeit strādāja talantīgi un pazīstami meistari, ar kuru centību bija izveidota unikāla plānošanas struktūra, kurai nav tik pat lielu analogu.
200 kilometrus no Maskavas, Vladimiras novādā, netālu no Sudogdas pilsētas ir izveidota bījusī grafa Vladimira Hrapovicka muiža, piederējusi pie vecākās baltkrievu dzimtas „Gozdava” ģerboņa. „...Muižā ir liels parks, dārzi, puķudobes, dīķi, strūklakas, ūdensvadi, alejas, pergolas, tilti un citas ierīces, kā arī savs telegrāfs, telefons un elektrība. Viss kopumā dod pilnīgu tiesību uz muižas nosaukumu „cariska””, - tā 1889. gadā rakstija kāds Gažickijs, muižas aprakstu sastādītājs. Bet vēl 5 gadus pirms ir bijis pils-parka ansamblis starp skaudošīem Muroma mežiem eksistēja tikai V. Hrapovicka plānos, viņš sapņoja, lai pēc lieluma un spilgtuma viņa īpašums nepārspēj Peterhofu un Versaļu....