Kompaktdisks ir optisks disks, kas tiek izmantots, lai saglabātu datus. Dati tiek saglabāti ciparu formātā. Pirmo optisku disku izveidoja David Paul Gregg 1961. gadā un tas bija paredzēts video saglabāšanai. 1965. gadā tika izveidots optisks disks, kurš bija paredzēts mūzikas saglabāšanai. Bet tā kā netika izrādīta nekāda interese par šie optiskajiem diskiem, tad par tiem drīz vien aizmirsa.
Sony un Filips 1977. gadā noslēdza vienošanos, kas paredzēja attīstīt standarta audio disku. Tā rezultātā 1971. gadā radās kompaktdisks. Filips attīstīja galveno ražošanas procesu, kas balstījās un tikko izveidojušos lāzerdiska tehnoloģiju. Sony tajā pašā laikā izstrādāja kļūdu labošanas metodi.
Pirmais kompaktdiska prototips no Fhilips bija 115 mm diametrā un tā ietilpība bija 60 minūtes, bet Sony izveidoja 120 mm disku
Parasti kompaktdiska izmēri ir 120 mm un tajā var ierakstīt 80 minūtes audio vai video. Tā ietilpība ir 700 MB. Pārdošanā kā masu produkts parādījās 1982. gadā Vācijā. Dati audio kompaktdiskā tiek glabāti pēc Red Book standarta.
Red book (CD – Audio) standarts.
Sarkanā grāmata (red book) ir visvairāk izplatītākais CD standarts un apraksta fiziskās īpašības par kompaktdisku un digitālās skaņas kodēšanu, Tas ietver:
skaņas specifikāciju priekš 16-bit PCM;
diska specifikāciju, ietverot fiziskos parametrus;
optikas stilu un parametrus;
novirzes un bloka kļūdas koeficientu;
sistēmas modulēšanu un kļūdas korekcija;
kontroles un displeja sistēma.
Katra daļa, kas satur mūziku vienmēr raksta uz CD atbilstības Red Book (sarkanās grāmatas) standarta. Pamatā tas atļauj 74 minūtes audio vienā diskā un datus, kuri sadalīti celiņos pa 16 bitiem.…
