Vēl viens no ierobežojumiem ir tāds, ka teorijas ir balstītas uz bērnu attīstības hierarhisku modeli (Neistadt & Crepeau, 1998; „Remediating Motor Control,” 1995). Tas ir, attīstība ir secīgs, prognozējams process, kas attīstās kā centrālās nervu sistēmas nobriešanas funkcija. Smadzeņu garozas struktūras kontrolē zemākos smadzeņu centrus, kuri savukārt kontrolē citus zemākos centrus. Taču pašreizējie pētījumi liecina, ka motoriskā attīstība ir sarežģīts process, kas ir atkarīgs no mijiedarbībām starp bērna bioloģiju, vidi un kultūru. Kustības un kustību attīstību ietekmē daudzi mainīgie, ne tikai nervu nobriešana, kas attīstījās specifiskā secībā visiem cilvēkiem. Tagad ir zināms, ka dažādu cilvēku motoriskā attīstība ir ļoti atšķirīga (Neistadt & Crepeau, 1998; „Remediating Motor Control,” 1995). Piemēram, daži bērni nerāpo, bet uzreiz sāk staigāt; tas liecina, ka rāpošana nav nepieciešama motoriskā uzvedība, kas jāapgūst pirms staigāšanas.
Daži praktizētāji runas attīstības literatūrā izvirza apgalvojumu, ka pastāv spēcīga saistība starp runas un citām funkcijām. Tas ir, pētnieki domā, ka runas un citām veģetatīvajām funkcijām piemīt kopīgas koordinējošas sastāvdaļas (Chapman Bahr, 2001). Attiecīgi citas darbības, piemēram, košļāšana un sūkāšana veido runas iemaņu izveides pamatu (Moore & Ruark, 1996; Ruark & Moore, 1997). Ir tikusi veikta virke rūpīgi kontrolētu pētījumu, un pētījumi neatbalsta hipotēzi, ka divām sistēmām piemīt kopīgas motoriskās kontroles stratēģijas, ja tiek pētīti atsevišķi runas aparāta komponenti un to koordinētā darbība (Bunton & Weismer, 1994; Connaghan, Moore & Higashakawa, 2004; Moore, 1993; Moore, Caulfield, & Green, 2001; Moore & Ruark, 1996; Moore, Smith, & Ringel, 1988; Ruark & Moore, 1997; Wohlert & Goffman, 1994). Piemēram, Ruarks un Mūrs pētīja lūpu kustības mazuļiem, kad viņi runā un kad nerunā. Tika iegūti elektromiogrāfiskie dati par augšlūpu un apakšlūpu no 7 normāli attīstošos mazuļu grupas, kuru vidējais vecums bija 26 mēneši. Datu analīze parādīja dažādus lūpu muskuļu aktivitātes šablonus runājot un nerunājot. Ruarks un Mūrs norādīja, ka neparādās kopīga koordinējoša motoriska kontrole. Tas ir, rezultāti liecina, ka runājot un nerunājot darbojas dažādi motoriskās kontroles mehānismi.
…
