Gadsimta pirmajā pusē turpinājās un sasniedza kulmināciju daudzi iepriekšējā gadsimtā uzsāktie procesi, kuros atspoguļojās baroka estētikas ietekme: raiba gleznu galerija no sadzīves ainām, ar gadalaikiem saistītās noskaņas koncertu ciklos /A. Vivaldi/, dabas norisēm atrodama franču klavesīnistu sīkajos darbos. Sastopamas arī plaši izvērstas kompozīcijas ar sižeta secīgu muzikālu ilustrējumu /J.Kunava sonātes “Bībeles stāsti”, I.S.Baha kapričo “Mīļotā brāļa aizbraukšanai”/.Programmatiskā iztēle parādās korāļu prelūdijās, daudzas oratorijās, kantātēs, operās /G.Hendeļa oratorijā “Izraēlieši Ēģiptē”, Ž.Ramo operā “Hipolits un Arisija”/.
XVIII gadsimtā izplatījās afektu teorija / Ž.Ruso, G.Lesings, A.Gretri/ – muzikāli estētiska koncepcija, kas par mūzikas galveno saturu izvirzīja cilvēka jūtu, “afektu”, izteiksmi vai atveidojumu. Teorijas sākumi rodami Aristoteļa estētikā, tālāk to attīstīja R.Dekarts traktātā “Dvēseles kaislības” (1649). 1744. gada šīs koncepcijas nostādni formulēja J.Matesons / viens no pirmajiem vācu mūzikas kritiķiem, aizstāvēja angļu un franču apgaismotāju idejas /: “...ar vienkāršu instrumentu palīdzību iespējams lieliski attēlot dvēseles cēlumu, mīlu, greizsirdību. Iespējams ar vienkāršiem akordiem vai to secībām paust visas dvēseles kustības...” Tādēļ baroka laikmeta mūzikai ir raksturīgas vientēlu formas.
Hendelis un Bahs
Ar viņiem vācu mūzika uz ilgu laiku ieiet Eiropas pirmo mūzikas nāciju vidū un kļūst vadoša; gan to vēl ilgi nesaredzēs pats viņu laiks, šī atziņa kļuva saskatāma tikai vēlāk, vēstures gaismā. Hendelis savu laika biedru acīs bija pirmā kārtā slavens itāļu operu komponists, vēlāk viņš ir liels oratoriju komponists.
Izglītība: Halles universitātes tieslietu fakultāte; Halles ērģelnieks; otrais vijolnieks Hamburgas operas orķestrī; mācības Florencē, Venēcijā, Anglijā. Anglijā pēc Persella nāves vairs nebija savas nacionālās operas, modē bija nākusi arī šeit itāļu opera.
Hendelis rada savdabīgu oratorijas stilu, piešķir pilnīgi patstāvīgas mākslas formas nozīmību: koru izvirzīšana pirmajā plānā – nekur, kā pie Hendeļa koris vēl nebija kļuvis par oratorijas pašu muzikālo dvēseli. Oratorijas nav īsti reliģiozi, liturģiski nozīmīgi darbi, dažas no tām ir pat pavisam laicīgas. To galvenais sižets gan parasti ir bībeles, vecā testamenta eposs, bet tā iztulkojumam Hendelis bieži dod dramatisku raksturu, kas to tuvina vairāk muzikālai drāmai, neka tīrai bezkaislību baznīcas mūzikai. Jāatzīmē, ka Hendeļa oratoriju teksti oriģinālā ir angļu valodā. Instrumentālas mūzikas novadā ievērojami viņa darbi klavesīnam un ērģelēm: svītas, fūgas, ērģeļu koncerti. Viņa mākslas ietekme ir atbalsojusies pašu lielāko mūziķu - Haidna, Mocarta, Bēthovena, Mendelsona un c.
…
