Mūzikas attīstība cauri laikmetiem

1. Impresionisms
Pamatlicējs Klods Debisī.
Nav melodijas ir aprautas frāzes, tulkojumā impresionisms nozīmē iespaids. Izmanto tembru ( svarīgākais izteiksmes līdzeklis ), instrumentu krāsas, tonālo skanējumu. Mūzikā cenšas attēlot mirkļa sajūtas un iespaidus. Brīva improvizācija. Šī mūzika izvairās no klasiskajām mūzikas formām, neizmanto akadēmisko.
Moriss Ravēls – gan impresionists, gan post impresionists. „Spāņu stunda”, „Ravēla Bolero” ( orķestrim )Melodija nemainās mainās instrumentu tembri. Skanējums kļūst aizvien biezāks, spraigāks.

2. Ekspresionisms
Radies pēc 1. Pasaules kara. Pauž galējis saasinātus dvēseles pārdzīvojumus. Ekspresionisma mākslā nav pozitīvu ideālu.
Dodekafonija (visos virzienos lasās vienādi izņemot pa diagonāli). Jaunā Vīnes skola, pamatlicējs Arnolds Šenbergs, likvidē nošu gammu kā tādu, nonāk pie atonālā principa, nav tonalitātes, nonāk pie nemelodiskas mūzikas. Izveido 12 toņu sistēmu. Paraugs – „Mēnessērdzīgais Pjēro” izmanto arī paņēmienu runājošā dziedāšana, pirmo reizi mūziakas vēsturē.

…