Baroks
Stils, kas valdīja Eiropas mākslā no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta vidum. Tā galvenās iezīmes: oficiāls svinīgums, dinamisms, nedaudz ārišķīgs, dzīvespriecīgs. Barokā redzami spēcīgi kontrasti, gaismas un ēnu bagāta spēle. Baroks sākās arhitektūrā, bet būtiski ietekmēja arī skulptūru, glezniecību, dekoratīvi lietišķo mākslu. Viena no baroka būtiskajām ; īpatnībām ir mākslas stilu veidu sintēze.Klasicisms.
Viena no klasicisma īpatnībām bija antīkās kultūras un dižrenesanses tradīciju atzīšana par saviem paraugiem. Klasicisms atklāja ideju par sabiedrības harmonisku attīstību, lai gan salīdzinājumā ar renesanses laikmetu daudz kas no tā humānisma jau bija zudis. Klasicisms tikai pirmajā mirklī šķiet vienkāršāks par baroku. Klasicismā saduras un konfliktē sabiedrība, ideāls un īstenība, jūtas un prāts. Tam raksturīga stingra sakārtotība, līdzsvarotība, tēlu skaidrība un harmonija.Rokoko.
(fr. Rococo< rocaille – gliemežvāku ornaments) – 18. gadsimts. Eiropas un Amerikas valstu mākslas, arhitektūras modes stils; saistīts ar vēlo baroku. Attīstījās absolūtisma krīzes apstākļos. Vispārīgas pazīmes – idilliskums, intimitāte, rotaļība, laicīgums, dekoratīvisms, asimetrija, liektu formu dinamika, krāsu gaišums.…