Nacionālā valsts globalizētajā ekonomiskajā pasaulē

ASV un hegemonija Laikā pēc Otrā pasaules kara dominējošo lomu starptautiskajā politikā un ekonomikā ieņem Amerikas Savienotās Valstis. Šādu ietekmi pēt¬nieki definē kā hegemoniju, un tāpēc ASV dēvē par hegemonu jeb hegemonisku varu. Šī loma bija nepieciešama, lai izveidotu tādu starp¬tautisko politisko un ekonomisko attiecību režīmu, kāds pastāv arī mūsdienās, un ASV bija tā valsts. Hege¬mons vai starptautisks līderis bija nepieciešams, lai izveidotu pēckara monetāro sistēmu. R. Keoheins un Dž. Naijs definēja hegemonu kā valsti, kas ir spējīga uzturēt starpvalstu attiecības un arī vēlas to darīt. Hegemons nodrošina starptautiskā režīma pastāvēšanu, ieguldot pro¬porcionāli vairāk resursu, bet režīma efektīvas funkcionēšanas labu¬mus bauda visas valstis, šis nevienlīdzīgais izmaksu un ieguvumu sadalījums potenciāli var novest pie situācijas, ka hegemons var nespēt vai arī nevēlēties turpināt nodrošināt starptautiskās sistēmas funk¬cionēšanu. Vens no nozīmīgākajiem režīmu teorijas pamatlicējiem R. Keoheins savā 1984. gadā iznākušajā grāmatā "Pēc hegemonijas" raksta, ka sva¬rīga pasaules ekonomikas iezīme ir starptautisks režīms, kas nodro¬šina starptautiskās ekonomikas darbību, un ka hegemons ir nepiecie¬šams tikai tāpēc, lai izveidotu sistēmu, bet tās uzturēšanā tam nav tika būtiska loma. Arī tādi pētnieki kā H. Milnere, D. Leiks un D. Snaidels savos rakstos ir uzsvēruši starptautiskās sadarbības būtisko lomu un veltījuši ne mazums kriticisma hegemoniskās stabilitātes teorijai. ASV turpina pildīt hegemona lomu. ASV aizsardzības budžets sastāda aptuveni 36,3% no pasaules aizsar¬dzības izdevumiem, ASV IKP sastāda 31,2% no globālā kopprodukta, ASV tēriņi pētniecībai un attīstībai sastāda 40,6%, savukārt ASV iedzīvotāju skaits ir 4,7% no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita.