2. Nacionālās minoritātes Latvijā
Galvenās domstarpības rodas ne ar vēsturiskām nacionālām minoritātēm, bet valsts attiecībās ar cilvēkiem, kuri Latvijā ienākuši visur un apvienojušies krievvalodīgā lingvistiskā minoritātē, kuriem ir savi opozicionāri politiski līderi. Pilnīgi nepamatota ir dažu krievvalodīgo darbinieku izplatītā versija, ka Latvijas nacionālām vēsturiskām minoritātēm vairs nav būtiska loma. Latvijas poļu, lietuviešu, igauņu un ebreju kopienās noteicošā ir līdzdalības tradīcija Latvijas nacionālajā valstī: poļu un ebreju kopienas ir visorganizētākie un saliedētākie minoritāšu kopienu Latvijā.
Diemžēl Latvijas lietuviešiem nav izdevies vienoties par centra nodibināšanu.
Nodibināta Latvijas Baltkrievu sabiedrisko apvienību savienība, aktīvi darbojas ukraiņu biedrības. Rosīga ir moldāvu biedrība, azerbaidžāņu biedrība, gruzīnu biedrība, tatāru biedrība, Latvijas vācu savienība, grieķu kopiena u.c. minoritāšu biedrības. Latvijas sabiedrības etniskā un pilsoniskā struktūra integrācija sākumposmā ir zināmā mērā mainījusies. To rāda Pilsonības un migrācijas departamenta dati 2003. gadā.
Starp latviešiem, vēsturisko minoritāšu pārstāvjiem un jaunpilsoņiem, kuri nāk no pēckara ieceļotāju ģimenēm, ir zināma uzskatu atšķirība par Latvijas šodienu un nākotnes perspektīvu. Tas ļoti uzskatāmi izpaudās tautas nobalsošanā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā sakarā ar Latvijas iekļaušanos ES valstu saimē un paredzamiem jauniem noteikumiem par ES. Valstu apmeklēšanu un darbu atrašanu pieaug tiesību apjoms, ko iegūst Latvijas pilsoņi, bet neiegūst nepilsoņi. Tādēļ ievērojams nepilsoņu skaits nolēmuši tuvākā laikā naturalizēties, lai iegūstot Latvijas pilsonību varētu kļūt par ES pilsoņiem.
Latviešu valodas ietekme palielināsies, bet sabiedrībā saglabājusies arī krievu valodas starpniecība. To daļēji nosauca Krievijas kultūras telpas tuvums. Latvijas sabiedrībā ievērojami palielināsies citu Eiropas valstu valodu lietojums, kas veicinās eiropeiskās identitāšu iesakņošanos Latvijas nācijā. Attiecības starp Latvijas valsts un mazākumtautībām uzlabosies pēc izglītības reformas pārejas modeļa noteikumu un metožu precizēšanā. Visās Latvijas skolās obligāti jāiepazīstina skolēni ar nacionālo un etnisko minoritāšu vietu un lomu Latvijas vēsturē. Jāvada ieceļotāju minoritāšu jaunās paaudzes lielāka ieinteresētība Latvijas pilsonības iegūšanā, latviešu valodas apgūšanā, līdzdalībā nacionālās sabiedrības dzīvē. Jāveic vis iespējamais un lietderīgais, lai garantētu minoritāšu identitātes neaizskaramību. Svarīgākais uzdevums šobrīd ir Eiropas Padomes vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācijas sagatavošana Latvijā. Tā var iezīmēt jauna posma sākumu Latvijas etnopolitikā.
…
