Biķernieku mežā, pie trigonometriskā torņa 1941. gada ieplakā bija izraktas 12 kapu bedres ar kopējo izmēru 518 kvadrātmetri. Nošaušanas vieta atradās 340 metrus no mežsarga mājas tajā pašā šosejas pusē, dažus metrus no šosejas kapa bedre, kuras izmērs bija 29 kvadrātmetri. Tālāk, nogriežoties no ceļa pa labi, attālumā ap 160 metri viņpus šosejas sākās sīks pamežs, kas pārgāja īstā mežā. Šeit meža dienvidu daļā — 42 bedres ar kopplatību 2338 kvadrātmetri. Šeit notika šaušanas no 1942-1944 gadam. Tādējādi Biķernieku memoriāls aptver 55 lielākus un mazākus upuru kapus kopplatībā 2885 kvadrātmetri. Padomju “Valsts ārkārtējā komisija”, kas veica nacistu noziegumu izmeklēšanu un uzskaiti aprēķinājusi, ka Biķernieku mežā no 1941.gada vasaras līdz 1944.gada rudenim noslepkavoti 46 500 cilvēki, taču tā var būt arī kļūdaina informācija, jo kad padomju speciālisti uzsāka masu kapu apsekošanu tie jau bija tukši.
Nacisti jau no laika gala ir centušies maskēt savus noziegumus, ko apliecina dažādi arhīvu dokumenti. Nāca dažādas sūdzības no Biķernieku meža apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Sanitārais ārsts V. Brauks, kam Rīgas pilsētas veselības valdes direktors bija uzdevis šīs sūdzības pārbaudīt, ziņoja, ka bija devies sūdzības pārbaudīt ar 12. policijas iecirkņa uzraugu un palīgkontrolieri redzējis aizbērtus masu kapus. Pie viena no tiem bija jūtama stipra trūdu smaka, pie cita redzamas cilvēka sejas aprises un zābaka daļu. Ne visai lielā attālumā no šīs bedres redzējis pāris desmit vīriešu, spriežot pēc ārējā izskata, ebreju, kas rakuši kādu jaunu bedri. Šada aina pavērās 1942. gada vasarā, Biķernieku mežā.
Padomju ekspertu fiksētais upuru kopskaits ir 46500, ko aprēķināja pēc kapu vietu kubatūras, tātad bija tikai pieņēmums. Patieso upuru skaitu, kas guļ Biķernieku meža masu kapos, mums droši vien precīzi nekad neizdosies izskaitļot, taču šodien pieejamās arhivācijas dod būtiski reālāku priekšstatu par šeit norisinājušās traģēdijas aprisēm. Un tāpat lielāku skaidrību par dažādām šeit nogalinātām upuru grupām.
…