Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:329426
 
Author:
Evaluation:
Published: 23.11.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

NATO (North Atlantic Treaty Organisation – Ziemeļatlantijas līguma organizācija) ir militāra savienība, kas dibināta pēc 2. pasaules kara – 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, kā pretspars PSRS. Saskaņā ar parakstīto Ziemeļatlantijas līgumu, tika izveidota Alianse, kurā ietilpa desmit Eiropas valstis un divas neatkarīgas Ziemeļamerikas valstis, kas uzņēmās savstarpējas aizsardzības saistības.NATO dibinātājvalstis ir ASV, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle.
No 1952. līdz 1982. gadam Aliansei pievienojās vēl četras Eiropas valstis - Grieķija (1952), Turcija (1952), Vācija (1955) un Spānija (1982), palielinot dalībvalstu skaitu līdz 16. Pēc Čehijas Republikas, Ungārijas un Polijas uzņemšanas 1999. gada 12. martā organizācijas dalībnieku skaits pieauga līdz 19. Savukārt 2004. gadā Aliansei pievienojās vēl 7 dalībvalstis – Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
NATO ir politiskas un militāras sadarbības alianse starp neatkarīgām dalībvalstīm un tā ir nodibināta saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 51. pantu. Kā deklarēts Vašingtonas līgumu Preambulā, Alianses valstis uzņemas saistības sargāt to tautu brīvību, kopīgo mantojumu un civilizāciju, balstoties uz demokrātijas, individuālās brīvības un likuma varas principiem. Līguma 4. pants paredz konsultāciju iespējas sabiedroto starpā, ja kāds no tiem uzskata, ka tā teritoriālais veselums, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta. NATO dalībvalstis Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā ir apņēmušās piedalīties viena otras aizsardzībā. Šis pants nosaka, ka bruņots uzbrukums pret vienu no dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Taču pretēji plaši izplatītajam uzskatam, tas patiesībā neparedz automātisku militāru reakciju pret agresoru. Tas faktiski paredz, ka dalībvalstis konsultēsies par to kādā veidā uz šādu agresiju reaģēt.
Eiropas un Ziemeļamerikas dalībvalstu partnerībai, pirmkārt, ir politiski mērķi, kurus nostiprina kopīga aizsardzības plānošana un militārā sadarbība, kā arī sadarbība un konsultācijas ekonomiskajā, zinātnes, vides un citās nozīmīgās jomās.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register