48. Detaļu gamma defektoskopija: būtība, veidi, jutība un pielietošanas nozares.
Pamata darbības princips
Gamma starojums
Gamma starojums ir viens no dabīgā starojuma trīs veidiem. Tas ir elektromagnētisks starojums, tā pat kā rentgena starojums, no elektromagnētiskā spektra augstākās frekvenču joslas, tātad ar vislielāko enerģiju. Pērējie divi starojuma veidi, alfa un beta starojums, ir daļiņu veidā.
Starojuma veidi no radioaktīvās sabrukšanas
Atoma radioktīvās sabrukšanas procesā, tas izstaro viena vai vairāku veidu, augsta ātruma subatomisku daļiņu izsviestas no tā kodola vai elektromagnētisku radiāciju (gamma starojumu), ko emitē kodols vai orbitālie elektroni.
Alfa daļiņas
Noteikti radioaktīvie materiāli ar augstu atommasas skaitli (tādi kā Ra-226, U-238, Pu-239), sabrūk emitējo alfa daļiņas. Alfa daļiņas ir cieši savienotas vienības ar diviem neitroniem un diviem protoniem katra (¬He-4 kodols) ar pozitīvu lādiņu. Alfa daļiņu emisijas no kodola rezultātā samazinās materiāla atomskaitlis (Z) par divām vienībām un par četrām vienībām atommasas numurs (A). Alfa daļiņas emitē ar atsevišķām enerģētiskām īpašībām tai īpašai transformācijai no kuras tās nāk. Visām alfa daļiņām no attiecīgā radionuklīda transformācijas būs vienāda enerģija.
Beta daļiņas
Atoma kodols ar nestabilu netronu/protonu attiecību var sabrukt emitējot augsta ātruma elektronus – beta daļiņas. Beta sabrukšanā neitrons sadalās pozitīvi lādētā protona un negatīvi lādēta elektrona daļiņās, kā rezultātā par vienu vienību mainās atomskaitlis (Z), bet nemainās atommasas numurs (A). Beta daļiņām ir negatīvs lādiņš un specifiska radioaktīva materiāla emitēto beta daļiņu enerģija variēs no nulles līdz maksimālai vērtībai, kas ir raksturīgs šim pārveides veidam.
Gamma starojums
Atoma kodols nestabilā stāvoklī var emitēt vienu vai vairākus atsevišķas enerģijas fotonus. Gamma starojums nemaina protonu vai neitronu skaitu atoma kodolā, bet pārvieto kodolu no augstāka enerģētiskā stāvokļa uz zemāku (no nestabila uz stabilu).
…
