Labdabīgie audzēji ir : - nieru adenoma
- nieru fibroma
- angiomiolipoma (hamartroma)
- onkocitoma
Ļaundabīgie audzēji : - nieru šūnu karcinoma (hipernefroma, adenokarcinoma).
Vilmsa audzējs
Nieru adenoma – tās ir maza izmēra adenomas, un līdz 22% tiek atrastas autopsijās kā nejaušas atradnes. Lielākoties tās ir 5 mm diametrā, biežāk garozas daļā. Nav vērojama šūnu atipija – šūnām ir mazi, centrāli novietoti kodoli un tīra citoplazma. Daudzi autori to uzskata par priekšvēža stadiju, un rekomendē regulāri kontrolēt to izmērus un analīžu rādītājus.
Nieru fibroma tiek nejauši atrasta autopsijās nieru piramīdās kā <1 cm diametrā bāli-pelēks veidojums. Mikroskopiski konstatē fibroblastus un kollagēnās šķiedras. Biežāk sastopama sievietēm, lielākoties asimptomātiska gaita. Sakarā ar to, ka šim veidojumam nav raksturīgu pazīmju, bieži izšķiras par operāciju, lai paņemtu biopsiju un izlemtu tālāko taktiku.
Angiomiolipoma (hamartroma)– sastāv no asinsvadiem, gludās muskulatūras šķiedrām un taukaudiem. Angiomiolipoma sastopama 80% pacientu, kas slimo ar tuberous sclerosis (bumbuļveida) – raksturīgas izmaiņas smadzeņu garozā, ādā, nierēs un citos orgānos. Izmaiņas smadzeņu garozā rada epilepsijas lēkmes un mentālu retardāciju. Ja pacientam nav tuberozā skleroze, tad angiomiolipoma sastopama biežāk sievietēm pusmūžā, un tiek atklāta sakarā ar sūdzībām par diskomfortu vēderā, reizēm neskaidru asiņošanu (ja audzējs plīst). Maza izmēra, asimptomātisku audzēju regulāri novēro. Liela izmēra audzēja gadījumā jāapsver parciālas nefrektomijas nepieciešamība sakarā ar ruptūras draudiem.
Onkocitoma – tas ir epitēlijizcelsmes audzējs, kas, visticamāk, radies no savācējkanāliņu epitēlijšūnām. Onkocitomas ir ~5% no visām neoplāzijām. Veidojums ir dzeltenbrūnā vai sarkanbrūnā krāsā, homogēns un iekapsulēts, tā izmēri var sasniegt pat 12cm diametrā un tās nav nieru specifiska. Uzskata par priekšvēža veidojumu, un reizēm rekomendē ķirurģiski evakuēt.
…
