Nikolajs Gogolis darbā „Izmeklētas vietas no sarakstes ar draugiem”savu galveno radoso uzdevumu skaidro sekojoši:”Par mani daudz sprieda,pētot kaut kādas manas nianses,bet galveno būtību nenoteica.To sadzirdēja tikai Puškins.Viņš man vienmēr teica,ka vēl neviens rakstnieks nav spējis atklāt dzīves banalitāti tik spilgti,lai katrs sīkums,kas acīm aizslīd garām,iezibētos tā,lai visi redzētu.Tā ir mana galvenā īpašība,un tādas patiesi nav nevienam citam.”
Šķiet dīvaini,kāpēc tas jāskaidro,ja Gogolis atzīts ģēnijs?Iemesli skaidroties,viņam bija un,arī to viņš paredzēja,būs.Ja mēs uz brīdi aizmirstam „vispasaules problēmas”,tad varam atcerēties ,ka „mazkrievi”(ukraiņi) Gogolim nevarēja piedot „nodevību”,bet „lielkrievi”pārmeta,ka rakstnieka dvēseles labākā daļa palikusi „mājiņā pie Dikaņkas”,bet Krievijā viņš saskatījis tikai Hļestakovus,Nozdrevus,Pļuškinus un Maņilovus.(Romāna „Mirušās dvēseles”varoņi.
…