1. Fiskālā politika
Ir mērķtiecīgu pasākumu komplekss, kas nosaka valsts kases ieņēmumu un izdevumu plūsmas.
Ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana makroekonomikas pamatmērķu nodrošināšanai.
Tās mērķis ir valsts budžeta deficīta samazināšana. Fiskālajam deficītam jābūt 3% robežās no fiskālā deficīta. 1999. gadā fiskālais deficīts bija 3,5%, kas saistīts ar Krievijas ekonomisko krīzi.
2005. gadā tas prognozējas būt 1,68%.
2. LR budžeta sistēma
Likums „Par budžetu un finanšu vadību” nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā.
Valsts budžets – visu veidu nodokļu un nenodokļu uzskaitījums.
Latvijas valsts kopbudžets
Valsts budžets Pašvaldību budžets
Valsts Valsts Pašvaldību Pašvaldību pamatbudžets speciālais budžets pamatbudžets speciālais budžets
Valsts kopbudžeta ieņēmumu daļa veidojas no:
1. Nodokļu ieņēmumiem,
2. Nenodokļu ieņēmumiem,
3. Pašu ieņēmumiem.
Nodokļu ieņēmumi no 1997.-2002.g. svārstās robežās no 83,8-84,5%.
Nodokļu ieņēmumus ietekmē dažādi faktori:
1. Mikro/makro ekonomiskā vide,
2. Sezonalitāte,
3. Maksāšanas kārtība,
4. Apliekamās bāzes izmaiņas,
5. Nodokļu likmju maiņas.
Valsts izdevumi – visi maksājumi no budžeta izņemot parādsummas atmaksu.
Pašvaldību budžeta izdevumi visvairāk tiek novirzīti sociāliem mērķiem.
3. Nodoklis, valsts nodeva un pašvaldības nodeva.
Nodokļi – obligāti maksājumi, kas nav uzskatāmi kā maksājumi par precēm vai pakalpojumiem un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums. Valsts noteikti, fizisko un juridisko personu obligāti maksājumi valsts un pašvaldību budžetos.
Valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
Pašvaldības nodeva — obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajiem mērķiem vai maksa par pašvaldības domes (padomes) iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
4. Efektīvas nodokļu sistēmas veidošanas pamatprincipi.
1. Ekonomiskā efektivitāte – gan fiskālais efekts (valsts intereses), gan resursu pārdales efekts (nodokļu maksātāju intereses),
2. Vienkārša administrēšana – lēta lietošanā,
3. Elastīgums – ātra reaģēšana uz izmaiņām ekonomikā,
4. Objektivitāte un taisnīgums – taisnīga pieeja pret dažādiem maksātājiem,
5. Politiskā atbildība – jāpārliecina maksātājs par nodokļu politikas pareizību un vajadzību.
5. Tiešie un netiešie nodokļi.
Tiešie nodokļi – parasti tie nodokļu veidi, kuri attiecināmi uz pašu nodokļu maksātāju (nek. Īp. Nod.). Atkarīgi no ienākuma un mantas lieluma. Maksā pats ienākuma guvējs vai objekta īpašnieks (NĪN, IIN, SocN, UIN, DRN (50:50), Az.sp.N). Nodokļi, ar kuriem brīvi var rīkoties katra valsts.
Netiešie nodokļi – nodokļu veidi, kuru apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi. Pilnībā pārnes uz patērētāju, jo iekļauts preces/pakalpojuma cenā un pircējs to samaksā. Tos valsts budžetā iemaksā tie, kas ieved valstī, ražo vai pārdod. Maksā pircējs, bet iemaksā valsts budžetā pārdevējs. (PVN, AN, MN, Aut./Mot.N, DRN (50:50)).
Tiešo nodokļu īpatsvars ieņēmumos no 1997.- 2001.g. 51 - 52% robežās.
Netiešo nodokļu īpatsvars ieņēmumos no 1997.- 2001.g. 31,8 - 32% robežās.
6. Nodokļu funkcijas.
1. Fiskālā – valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana.
2. Stimulējošā – ar nodokļu palīdzību valsts stimulē noteiktus ražošanas veidus.
3. Ierobežojošā – aizkavē tādas iedzīvotāju darbības, ko valsts uzskata par kaitīgām (tabaka, alkohols, azartspēles).
4. Protekcionisma – (iekšējā tirgus aizsardzība). Latvijā vairs nav aktuāla.
5. Sadales – vienu personu līdzekļi pāriet citas personas rīcībā.
7. Nodokļu likmes, to veidi.
…
