Darba samaksa ir viens no katra uzņēmuma vislielākajiem izdevuma veidiem. Katrā pasaules valstī, attiecībā uz darba samaksu eksistē un ir spēkā nacionālie noteikumi. Tajā pat laikā attiecībā uz darba samaksu ir arī kopējie, vienotie noteikumi.
Taču šajā darbā tiks apskatīts jēdziens - “darba samaksa”. Skaidrojumu var atrast 2001.gada 1.jūnija LR “Darba likuma” 59.pantā “Darba samaksas jēdziens”, kurā teikts, ka –
“Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkura cita veida atlīdzību saistībā ar darbu”.
Darba samaksa ir darba līguma, kas noslēgts starp darbinieku un darba devēju, priekšmets. Faktiski tā ir cena tam darbam, kuru darbinieks veic darba devēja labā.
Tātad, darba samaksa ir darba devēja saistības attiecībā pret darbinieku. Un no tā izriet uzdevums darba devējam un uzņēmumam – pareizi organizēt darba samaksas sistēmu. Savukārt tas nosaka, ka:
jāizdara izvēle par labu vienam no darba samaksas veidiem, kurš visadekvātāk atspoguļotu līguma slēdzēja pušu savstarpējās intereses;
uzņēmumā jāizveido atbilstoša dokumentu apgrozības sistēma, kura atļautu uzskaitīt darbinieka veiktā darba, par kuru tiek aprēķināta darba samaksa, apjomu;
regulāri jāaprēķina darba samaksa par veikto darba apjomu, kā arī regulāri jāatskaitās valstij par fiziskas personas (darbinieka) ienākumiem un viņam aprēķinātajiem nodokļiem, kuri pēc tam jānomaksā budžetā.
Darba samaksas veidu, kas atbilstu apstākļiem un veicamā darba veidam, darba devējs izvēlas patstāvīgi, vēl pirms līguma slēgšanas, tā neradot darbiniekam iespēju ietekmēt darba samaksas veidu. Kā rezultātā, uzņēmumam nerodas grūtības arī darba algas aprēķināšanas procesā, jo nodokļu aprēķināšanas procesi skaidri un noteikti ir aprakstīti normatīvajos dokumentos.
Visgrūtākais Latvijas uzņēmumiem ir pareiza dokumentu apgrozības sistēmas, lai tā ļautu precīzi noteikt un fiksēt darbinieku veikto darba apjomu, izveidošana.…