Nozīmīgākie posmi izglītības attīstībā no reformācijas līdz mūsdienām

Pirmās mācību iestādes Latvijas teritorijā radās 13.gs., un tās nodibināja vācu katoļu garīdznieki, kas ieradās Baltijā kopā ar krustnešiem.
Rīgā 1211 domkapitula paspārnē tika nodibināta Domskola, 1226 – Jura baznīcas skola. Šajās abās skolās mācījās vienīgi vācu feodāļu bērni un tur sagatavoja garīdzniekus; mācības notika latīņu valodā (šīs skolas sauca arī par latīņu skolām). 1353 Sv. Pētera baznīcas pārziņā sāka darboties pirmā laicīgā skola, tā sauktā Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). Tajā mācījās Rīgas namnieku bērni.
Pirmās latviešu skolas
Rīgā
Latviešu skolas radās pēc reformācijas un par tām rūpējās luteriskā Baznīca. Domājams, ka pirmā latviešu skola Rīgā bija Sv. Jēkaba baznīcas skola (dibināta 16.gs. 2.pusē), kas no 16.gs. beigām darbojās Sv. Jāņa baznīcas pārziņā. Zviedrijas karalis Kārlis XI 1675 Rīgā nodibināja Kārļa liceju, vēlāk Rīgas Ķeizariskais licejs. 17.gs. beigās Rīgā darbojās 8 latviešu skolas (mācības notika vācu valodā), 18.gs. beigās Rīgas rātes pārziņā bijušas 12 mācību iestādes. 1789. Rīgā tika nodibināta galvenā tautskola jeb Katrīnas skola (pirmā skola ar krievu mācībvalodu) un Navigācijas skola.…