Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Antracīts" analīze

7. Tēzes.
1. Sevis izzināšanas pamatā ir ceļš un būšana vienatnē ar sevi,
2. Cilvēku kavēšanās pagātnē, neļauj dzīvot šodienā un izdzīvot mirkli,
3. Lielākā daļa izvēlas kopīgo ceļu, bet tikai drosmīgākie izvēlās savu unikālo ceļu antracīta meklējumos,
4. Uzticība, mīlestība un atsaucība ir svarīgas, bet grūti izpildāmas lietas,
5. Cerība un gribasspēks dzen augstāk un dod iespēju lielā pasaulē būt lielam,
6. Dzīvē nevar divreiz dzert no viena un tā paša trauka – viss ir vienreizējs un neatkārtojams,
7. Cilvēki savā pelēkajā pasaulē bieži vien ir zaudējuši jēgu par savstarpējo novērtēšanu,
8. Drošajiem pieder pasaule, bet tiem, kuri bēg no sevis, pieder garāmgājēju saudzība,
9. Svarīgi ir neiegrimt zemē un neļaut, lai laika putekļi aizskalo,
10. Dzimtene ir māja, dvēseles brīvība un to es mīlu un mīlēšu.
…