Olimpisko spēļu vēsture

Jēdzieni: stadija, dialos, dolihos, pankrationā, Olimpija, olimpiāde, hēraji, palestra, gimnasijs, leonidaions, bulevteri, pelopions, eikitūrija.

Reliģijai grieķu dzīvē bija milzīga nozīme, un ar sporta sacensībām viņi godināja savus dievus. Tieši tādēļ olimpisko spēļu pirmsākumi ir meklējami Senajā Grieķijā.

Pirmās ziņas par olimpiskajām spēlēm ir saglabājušās no 776. gada p.m.ē., kad Apollona vārdā nosauktajā mēnesī (jūlijā) Altejas un Kladejas upju satecē Krona kalna pakājē pie Olimpijas (pilsētiņa Grieķijas dienvidos, Peloponesā, kur atradās Zevam veltītā ozolu birzis, Zeva templis un vieta, kur notika Olimpiskās spēles) notikušas plašas skriešanās sacensības. Sākumā Olimpiskās spēles īpaši neizcēlās, taču pamazām tās kļuva par vienu no svarīgākajiem pasākumiem Senajā Grieķijā. Spēles notika ik pēc četriem gadiem, šo laika ciklu, ko dēvēja par olimpiādi, grieķi izmantoja laika skaitīšanai. Spēles panīka, kad Grieķija kļuva par Romas provinci – mūsu ēras 393. gadā. Tās aizliedza imperators Teodosijs I Flāvijs. Olimpija tika pamesta. Tās pamazām pārvērtās drupās. Upju plūdu dēļ Olimpijas drupas bija zem vairākus metrus bieza sanešu slāņa. Pagāja 1000 gadu, līdz cilvēki atkal ieraudzīja Olimpijas celtnes.
Grieķi Olimpiskās spēles pamatoja šādi: 1) Zevs, uzvarējis titānus, sarīkoja dievu uzvarētāju sacensības, kurās Apollons uzvarēja Hermeju skriešanā un Areju dūru cīņā; 2) Hērakls, iztīrījis Augeja staļļus, atjaunoja šai vietā sacīkstes par godu Zevam; un citi pamatojumi.…