Operatīvā atmiņa (RAM - Random Access Memory) jeb RWM (Read Write Memory) kopā ar procesoru un pamatplati ir viena no galvenajām datora sastāvdaļām.
Operatīvo atmiņu jeb RAM (Random Access Memory) parasti izsaka ar skaitli, kas ir divnieka pakāpe (32, 64, 128 megabaiti). Atmiņā glabājas konkrētā brīdī izmantojamie dati un izpildāmās programmas. Informācija tajā glabājas tikai tik ilgi, kamēr dators strādā. Tāpēc katru reizi pēc datora ieslēgšanas nākas norādīt, ar kuru programmu vajadzēs strādāt, un pirms datora izslēgšanas (vai pat mazliet biežāk) - saglabāt vajadzīgos datus.
RAM ātrumi tiek mērīti nanosekundēs (ns). Normāls ātrums ir 60ns (iegādājoties datoru, vajag uzzināt vai mātes plate atbalsta ātrumu, kāds ir RAM).
Ir šādi operatīvo atmiņu bloki:
1Mb, 2Mb, 4Mb, 8Mb, 16Mb, 32Mb, 64Mb, 128Mb, 256Mb, 512Mb, kā arī 1 un 2 Gb RAM.
Taču tagad mēs reti varam satikt kādu, kurš savā datorā izmanto RAM ar ietilpību zem 64Mb vai pat 32Mb. Nu jau lielākajam vairumam datoru ir RAM ar ietilpību vismaz 128Mb-256Mb, kaut gan var sastapt arī vairāk.
Atmiņas moduļi izskatās ārēji diezgan līdzīgi, tiem var būt daudzas nemanāmas atšķirības, ir vairāki fiziski nesavietojami atmiņas moduļu tipi, kas tiek plaši izmantoti datorpasaulē. Nepieciešamais tips ir atkarīgs no atmiņas ligzdām (sockets), kuras ir izvietotas uz mātesplates. Jaunākajiem datoriem tiek uzstādīti DIMM (dual in-line memory modules), vecākiem datoriem ir SIMM (single in-line memory modules). Uz dažām mātesplatēm ir ligzdas diviem atmiņas tipiem.…
