1. Pirmo OS rašanās.
1. programmēšana norisinājās tikai mašīnu kodos.
2. nebija sistēmu programmatūras.
3. pastāvēja tikai matemātisko un apkalpes programmu bibliotēkas, lai katru reizi nevajadzētu rakstīt mašīnkodus.
40-tajos gados datorus izmantoja zinātniski pētnieciskajam darbam.
50-tajos gados parādījās pirmie datori uz pusvadītāju bāzes. Pieauga datoru izturība, ātrdarbība un stabilitāte. Datorus sāka izmantot pilnīgi praktiskiem mērķiem. Attīstās algoritmiskās valodas, parādās translatori (lampu sistēmas).
1. translatora ielāde.
2. translatora palaišana.
3. rezultējošās programmas iegūšana mašīnkodos.
4. programmas sasaiste ar bibliotēkas apakšprogrammām.
5. programmas ielāde atmiņā.
6. programmas palaišana.
7. rezultātu izvade uz perifērijas iekārtām.
2. 50-tie gadi
Pakešu apstrādes sistēmas, kas bija mūsdienu OS priekštecis.
Tās bija pirmās sistēmu programmas, kas paredzētas nevis datu apstrādei, bet skaitļošanas procesa vadīšanai.
Uzdevumu vadības valoda – ar tās palīdzību programmētājs paziņoja sistēmai un operatoram kādas darbības un kādā secībā viņš grib veikt uz skaitļotāja.
Uzdevumu pakete – sastādīja operators, lai dators bez operatora līdzdalības secīgi izpildītu vadības programmu. (monitors).
Multiprogrammu OS parādīšanās mainframe (1965 – 1975)
Tika realizēti visi galvenie mehānismi, kas ir raksturīgi mūsdienu OS:
- multiprogrammēšana;
- multiprocessing.
Revolucionārs notikums bija multiprogrammēšana (tas ir skaitļošanas procesa organizēšanas veids, kurā datora atmiņā vienlaicīgi atrodas vairākas programmas, kuras pārmaiņus izpildās vienā procesorā). Tā tika realizēta 2 variantos:
- pakešu apstrādes sistēmās (procesoram nebija dīkstāves izvades-ievades operācijās, tas pārslēdzās uz citu programmu)
- laika dalīšanā (paredzētas daudz terminālu sistēmas, kad katrs lietotājs strādā ar savu terminālu).
Daudz terminālu režīmu izmantoja arī pakešu apstrādes sistēmās. Tās sauca attālinātās uzdevumu ievades sistēmas. Operators un lietotāji varēja formēt savus uzdevumus uz sekot to izpildei savos terminālos. Tajā laikā OS sāk pildīt to lomu kāda tai ir mūsdienās.
3. OS un globālie tīkli
60.gados parādījās pirmās tīkla OS, kas atšķirībā no termināļiem izkliedēja, decentralizēja lietotājus, tā nodrošināja datu glabāšanu un apstrādi starp vairākiem lietotājiem. Bija 60.g beigās nepieciešams apvienot mainfreimus un superdatorus, kas glabāja unikālu informāciju ar mērķi nodrošināt piekļuvi šai informācijai lielam cilvēku baram.
1969.gadā USA aizsardzības ministrija uzsāka tīkla izveidi starp ministriju un zinātniskajiem pētniecības centriem. Tīklu nosauca par ARPANET (american research projects agency network). ARPANET apvienoja dažādus datorus ar dažādām OS, kuriem bija pievienoti moduļi, kas realizē komunicēšanās protokolus kopīgus visam tīklam.
1974. gads - pirmo reizi definē tīklu arhitektūru. IBM paziņo par savas pirmās arhitektūras izveidi - nosauca par SNA (system of network architecture)! Nodrošināja visus komunicēšanās tipus (3) termināls-termināls, dators-termināls, dators-dators.
4. Minidatoru OS un pirmie lokālie tīkli.
70.gadu vidū kopā ar mainfreimiem izplatījās minidatori (PDP11, Nova, HP). Minidatoru arhitektūra bija krietni vienkāršota, tas izpaudās arī OS, PDP11 bija veselas divas OS - OS RT11 (real time) un otra - RSX11M (laika dalīšanas režīms). Saistībā ar minidatoriem parādījās OS UNIX, sākumā, kā OS sistēma datoram PDP7. Sakarā ar to, ka UNIX bija rakstīts augsta līmeņa valodā C, tas nodrošināja vieglu uzvaras gājienu dažādiem datoru tipiem. Minidatoru cena nodrošināja to plašu izplatību un deva stimulu lokālo tīklu attīstībai. Firmas varēja atļauties pirkt vairākus minidatorus un radās nepieciešamība tos apvienot tīklā, lai apmainītos ar datiem un dalīt perifērijas ierīces. Bieži izmantoja ražošanas procesu vadīšanai... kā arī kā mainfreimus tikai pieticīgākiem uzdevumiem. (BTW - PDP11 krievu kopētais analogs - SN4).
5. Pirmie tīkli
Pirmie tīkli radās savā starpā savienojot virknes portus (serial), tīkla programmatūra bija nestandarta - pirmā prieks UNIX bija UUCP (unix to unix copy program). Tas notika 1976.gadā! Plaša pielietojumu UUCP dabūja, kad to sāka izlaist kopā ar 7AT&T (1978) UUCP - tīkla OS nodrošināja failu kopēšanu lokālajā tīklā.
6. OS attīstība 80-tajos gados.
- Rodas protokolu kopne TCP/IP, internets, lokālo tīklu standartizācija, personālie datori un OS. TCP/IP bija paredzēts ARPANET sakariem ar citiem tīkliem.
- Internets. Milnet un Arpanet apvienojoties radās internets.
- Datoru ražotāji adaptēja OS kodolu saviem ražojumiem. Šī dažādība radīja savietojamības problēmu. Rezultātā tika pieņemts standarts POSIX.
7. TCP/IP
Pirmais TCP/IP darba variants parādījās 70.gadu beigās un bija paredzēts ARPANET sakariem ar dažādiem satelītu tīkliem. TCP/IP protokolu kopums 1983. gadā tika pieņemts USA kā militārais standarts. ARPANET pārejot uz TCP/IP protokolu tas ieguva visas iezīmes kā mūsdienu internetam.
1983. gadā ARPANET sadalīja 2 daļās - 1 daļa - MILNET un ARPANET. Šo tīklu saskarsmes vietu sauc par Internetu (resp. abi tīkli kopā). Attīstījās dažādas UNIX versijas (UP-UX, SanOS, IriX, AIX). Datoru ražotāji adaptēja OS kodolu saviem ražojumiem. Šī dažādība radīja savietojamības problēmu! Rezultātā, tika pieņemts standarts POSIX un XPG. Lielu lomu nospēlēja AT&T, kas izlaida UNIX sistēmu 3 un 5, kuru mērķis bija konsultēt izstrādātājus OS kodola līmenī.
8. 80. gadi.
80.gadu sākumā parādījās personālie datori (PC) - IBM 1981.g sāka ražot masveidā pirmo PC. No arhitektūras viedokļa tie daudz neatšķīrās no PDP11 minidatoriem, bet cena bija krietni zemāka. Ja minidatoru varēja nopirkt universitāte, tad PC varēja nopirkt vienam cilvēkam konkrēta darba veikšanai. Datorus sāka izmantot nespeciālisti, līdz ar to radās prasības pēc draudzīgāka interfeisa un citas funkcijas, kuras turpmāk bija jānodrošina tieši OS. PC parādīšanās izraisīja arī strauju lokālo tīklu attīstību. Tīkla daļas uzturēšanai bija jākļūst par OS vienu no pamatfunkcijām.
9. MS-DOS
Pirmā OS – Ms-DOS (info - skat filmu Silicon Valley Knights) nenodrošināja tīkla funkcijas un draudzīgo interfeisu. Tā bija vien lietotāja OS, kas spējīga startēties no disketes un interfeiss bija vienkārša komandrinda.
Funkcijas:
- 1)failu vadība, kuri atrodas uz disketes vai HDD;
- 2)UNIX līdzīga hierarhiskā failu sistēma;
- 3)secīga programmu startēšana;
- 4)MSDOS nebija aizsargāta no lietotāja programmām, jo Intel 8088 CPU neuzturēja priviliģēto režīmu, jo izstrādātāji uzskatīja, ka mul
tiprogramming nav nepieciešama;
- 5)MSDOS trūkumus kompensēja:
o ārējās programmas (NC, PCTools, Windows)
o tīkla funkcijas nodrošināja tīkla čaulas, darbojoties tīklā vienmēr ir jāuztur daudzlietotāju režīms, no kuriem 1 ir interaktīvais lietotājs, pārējie piekļūst caur tīklu. Tādā gadījumā no OS prasās minimums funkciju, lai uzturēto šo daudzlietotāju režīmu.
10. MS-DOS 3.1
Palīglīdzekļi darbam tīklā vēsture sākās ar MSDOS 3.1, šajā versijā, failu sistēmai tika pievienota failu bloķēšanas opcija, kas atļāva failam piekļūt vairāk nekā 1 lietotājam. Kopā ar MSDOS 3.1 Microsoft izlaida produktu, kas saucās MS Networks (MsNET), kura atsevišķi komponenti ir iekļauti arī vēlākos MS produktos. Piem., tīkla serveris un redirektors.
11. Novell
Citu ceļu gāja Novell, kas būvēja OS ar iebūvētām tīkla funkcijām. Novell tas labi sanāca, guva labus rezultātus. 1983.gadā programma saucās OSNet, tā bija paredzēta tīkliem ar zvaigznes topoloģiju, kura centrālais elements bija speciāls dators uz CPU Motorolla 6800 bāzes. Savukārt IBM laižot tirdzniecībā IBM PC XT, Novell izstrādāja Netware 86, kas bija paredzēta CPU Intel 8088 arhitektūrai:
Mīnusi:
- nepieciešams izdalītais serveris;
- specifisks interfeiss, kas prasa kvalificētu personālu.
Plusi:
- datu drošība;
- ātrdarbība tīklā.
…
