Optimālās valūtas zonas

Ar kādām problēmām Eirozona kā vienotas valūtas zona var
sastapties/satopas?
Klasiskā gadījumā, kad fiskāli neatkarīga valsts ir arī monetāri neatkarīga (respektīvi, tai ir pašai sava nauda), šīs valsts centrālā banka varētu, piemēram, sākt drukāt aizvien vairāk naudas, ko atdot aizdevējiem. Tas neizbēgami novestu pie attiecīgās valsts valūtas devalvācijas, kas padarītu šīs valsts eksportu konkurētspējīgāku un samazinātu darbaspēka izmaksas, kas pievilinātu investorus no citām valstīm un atdzīvinātu ekonomisko aktivitāti.
Vairākām Eiropas Savienības kopējo valūtu lietojošajām valstīm ir radušās grūtības aizņemties naudu finanšu tirgos, tās ir bijušas spiestas lūgt ES un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību. Dažās valstīs finanšu tirgu neuzticību izsaukuši jau gadiem brieduši valsts parādi. Citās valstīs nepieciešamība glābt nekustamā īpašuma burbuļa iedragātās bankas radījusi pēkšņas šaubas par valsts maksātspēju. Krīzes rezultātā ES sākusi meklēt risinājumus, kā nodrošināt lielāku eirozonas valstu budžetu uzraudzību un apvienot tās finanšu spēkus, taču tas nozīmē arī pakāpenisku dalībvalstu pilnvaru nodošanu centrālajām ES institūcijām. Krīzes apmēri radījuši nopietnas bažas par pašas kopējās valūtas dzīvotspēju. Vairākums politiķu un ekonomistu uzskata, ka eiro sabrukumam būtu ļoti negatīvas sekas gan Eiropas, gan visas pasaules ekonomikai.
…