Otrais kontroldarbs kultūras teorijā un vēsturē

Mūsdienās liela daļa cilvēku (ticīgu cilvēku) uzskata, ka Dievs ir radījis mūs, radījis visu, ko redzam, jūtam, spējam sataustīt. Šie cilvēki ir pārliecināti par to, ka visa pamatā ir Dievs, ka visu notiekošo regulē Dievs. Līdzīgs viedoklis ir arī Benediktam Spinozam: „viss, kas vien eksistē, eksistē Dievā, un bez Dieva nekas nevar nedz eksistēt, nedz arī tikt apjēgts.”22
Benedikts Spinoza daudz runā par Dievu. Spinozas domām par viņu ir raksturīgi vairāki momenti. Viņš uzskata, ka Dievs eksistē, Dievs ir bezgalīgs, Dievs ir nedalāms un arī vienīgais, Dievs ir nenoteikts un viņu nav iespējams iztēloties, vēl kāds moments – Dievs var būt vienlaikus gan tuvu, gan tālu.23
Andris Rubenis uzskata, ka „Spinoza ir panteists tikai tādā mērā, kādā pasaule ir Dievā, bet nevis tādā, ka Dievu šī pasaule izsmeltu.”24 Savukārt, Bēringera grāmatā „Kas ir filosofija?”, ir iespējams lasīt to, ka Spinoza pat kādu laiku esot uzskatīts par ateistu.25
Tas ir vispārzināms fakts, ka ir gan ateisti, gan panteisti. Un liela daļa zina arī to, kāda starp šiem cilvēkiem (viņu uzskatiem) ir atšķirība – ateistiem Dievs neeksistē vispār, panteistiem Dievs ir viss. Pēc panteisma definīcijas sanāk, ka ikviens cilvēks, kurš tic tam, ka pasauli ir radījis Dievs un tic tam, ka dzīvē viss notiek pēc Dieva prāta, ir panteists. Tomēr reti kurš no mums uzdrošinātos sevi tā saukt. Spinozas darbos ir skaidri redzama viņa nostāja attiecībā pret Dievu. Viņa uzskati skaidri parāda Dieva ietekmi uz mūsu dzīvi, uz notiekošo un viņa lomu esamībā.

…