Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija pats lielākais militārais konflikts visā cilvēces vēsturē. Tajā piedalījās 61 pasaules valsts (80 % Zemes iedzīvotāji). Karš risinājās visos okeānos, Eirāzijā, Āfrikā un Okeānijā. Karojošo valstu armijās tika mobilizēti 110 miljoni cilvēku no visām valstīm. Karš ilga 6 gadus un prasīja 65-67 miljonu cilvēku dzīvības. Šis karš pierādīja, ka tehniskās attīstības līmenis ir sasniedzis tādu pakāpi, ka nākamais globālais konflikts cilvēces vēsturē var būt arī pēdējais.
Galvenie Otrā pasaules kara cēloņi:
Smagie Versaļas miera līguma noteikumi un Rietumu lielvalstu piekoptā “nomierināšanas politika” attiecībā pret Vāciju 30. Gadu otrajā pusē.
Vācijas, Itālijas un PSRS totalitāro režīmu agresīvā ārpolitika, kas bija vērsta uz jaunu teritoriju sagrābšanu.
Rietumu lielvalstu un jauno Eiropas valstu nespēja izveidot stabilu kolektīvās drošības sistēmu Eiropā.
ASV piekoptā izolacionisma politika un nevēlēšanās iejaukties Eiropā notiekošajos procesos.
1939. gada 31. Augustā vakarā gestapo organizēja provokatīvu uzbrukumu Gleivicas radiostacijai Vācijas teritorijā, tiešā Polijas robežas tuvumā. Ar šo provokāciju Vācija plānoja attaisnot savu agresiju pret kaimiņvalsti.
Jau 1. Septembra rītā divas trešdaļas Vācijas armijas iebruka Polijā. Vācijas armijai bija pārsvars kā tehniskajā, tā arī karavīru daudzuma ziņā. Vāciešiem bija kā aviācija, tā arī tanki un mobilās vienotības. Jau 16. septembrī poļu valdība atstāja savu zemi un devās uz Londonu, kur izveidoja likumīgu Polijas trimdas valdību.…