1. Dzejoļu krājuma uzbūve:
Dzejoļu krājums ’’Elpa’’ ir par laiku pēc kara, par ikdienu, sadzīvi un politiku. Tam ir bijis saspringts tapšanas laiks. Šajā krājumā apkopoti 82 dzejoļi, kuri ir dažāda garuma. Krājums sadalīts 9 nodaļās, kuras atšķiras viena no otras, pirms katras nodaļas ir attēls, kas simbolizē katras nodaļas noskaņu. Vienā nodaļā šī noskaņa ir skumja, otrā pacilājoša, citā atkal pat naidīga, īpaši pret karu. Manuprāt, šī krājuma moto varētu būt: ’’Mūžu dzīvo, mūžu mācies’’, jo liela daļa no dzejoļiem ir par dzīvi, kuros O. Vācietis norāda tās realitāti, kā arī pamāca kādai dzīvie vajadzētu būt. Tāpēc to var pamatot ar to, ka tikai visa mūža garumā var iemācīties dažādas gudrības. Šim dzejoļu krājumam ir tāds virsraksts, jo elpa ir nozīmīga katra cilvēka dzīvē, arī O. Vācieša dzīvē. Elpa ir dzīvības pamatā, tāpēc, lai radītu dzīvību visapkārt viņš izdeva šādu krājumu, kas satricināja pasauli. Jo tajā apkopoti ļoti interesanti dzejoļi. Šī bija tāda O. Vācieša elpa, ar kuru viņš spēja mierīgi uzelpot pēc piedzīvotā kara. Šo atelpas daļu no sevis viņš ielika šajā dzejoļu krājumā, tāpēc radās šāds nosaukums.
2. Krājuma tematika:
Šajā krājumā ir ļoti dažāda tematika. Katrā dzejolī ir kaut kas savs. Tomēr man izdevās atrast katras nodaļas tēmu, kas it kā kalpo arī kā katras nodaļas motīvs.
1. nodaļu raksturo tēma Ilgas. Ilgas pēc mājām, dzimtenes, savas zemes, un visa iemīļotā. Kā, piemēram,:
’’Nevelc mani tik stipri
Pie sevis, zeme.
Kur tad bez tevis es neēdis iešu?’’
Liriskajam varonim ir it kā jādodas projām, bet bez zemes, kura viņu baro viņš to nespēj, jo zina, ka ilgosies.
2. nodaļas tēma – Daba. Tiek parādīts dabas skaistums un mīlestība pret dabu. Tiek aplūkotas arī visas četras dabas stihijas – zeme, gaiss, uguns un ūdens.
…