5. esi atklāts un pastāsti ārstam pats (ja ir izmaiņas veselības stāvoklī, pastāsti par to pats. Neslēp savas bažas par kādu slimību, jo ārsts var palīdzēt saprast riskus un reālās perspektīvas.);
6. ja nepieciešams, vizītes laikā veic pierakstus (lūdz atkārtot, ja kaut ko nesaprati vai nepaspēji pierakstīt);
7. vizualizē ārsta teikto;
8. lūdz izskaidrot terminus, ko nesaproti (tikai tādā gadījumā, ja visu sapratīsi, varēsi būt aktīvs un pilnvērtīgs partneris);
9. slimības gadījumā pajautā, kā par to vari uzzināt kaut ko vairāk;
10. pārbaudi divreiz (pārliecinies, ka esi sapratis tālāko ārstēšanas procesu, zāļu lietošanas ierobežojumus utt. Ja palicis kas neskaidrs, nekavējies to pajautāt ārstam vai medmāsai.);
11. atceries, ka arī ārsts ir tikai cilvēks.
Pacientu aprūpē akcentējot emocionālos un izziņas mērķus, tiek sasniegta pacienta līdzestība. Pēc WHO (2010) datiem galvenā stratēģija, lai veicinātu pacientu līdzestību, ir kombinētās metodes izmantošana, kas integrē pacienta izglītošanu, pacienta uzvedības un attieksmes pret savu saslimšanu ietekmēšanu; pašaprūpes veicināšanu, sociāla atbalsta sniegšanu, atgriezeniskās saiknes izveidošanu.
Tā kā urīnceļu infekcijas bieži vien ir hroniskas, tad māsai galvenais akcents jāliek uz profilaksi, tādējādi veidojot pacienta izpratni par tās lielo lomu veiksmīga rezultāta sasniegšanā. Ja pacients izjutīs, ka viņa pašsajūta (gan fiziskā, gan emocionālā) sāk uzlaboties, ja viņš veic vai neveic konkrētas darbības, viņš labprātīgāk iesaistīsies ārstniecības procesā. Vislabākais rezultāts veidojas tad, ja pacients apzinās savu lomu slimības profilaksē. Šis ir darbs, ko ikdienā veic ambulatorās aprūpes māsa uroloģiskajā kabinetā – viņa ilgstoši runā ar pacientu, izmanto viņam saprotamus jēdzienus, mudina pacientu uz atklātību, ar katru vizīti panākot arvien jaunu, dziļāku pacienta līdzestību.
…
