Šajā vecumā pusaudžu intelektuālajā attīstībā notiek pāreja no bērniem raksturīgās domāšanas un uztveres uz pieaugušam cilvēkam raksturīgo. Tas notiek pusaudžu aktīvas darbošanās veidā, ar aktīvu pasaules, dabas likumu, cilvēku sabiedrības pieredzes un sakarību izzināšanu, hipotēžu izvirzīšanu un pierādījumu meklēšanu. Pusaudži pakļaujas sabiedrības dzīves normām, veidojas vērtību sistēma, kurā var tikt iekļautas(mums ir jāpanāk lai tiktu iekļautas) arī kultūras mantojuma vērtības. Notiek savas identitātes meklējumi(J. Piažē, V. Olporta, Ē.Ēriksons attīstības teorijas).Taču šajā vecumā viņi ir maksimālismi, visas lietas sadala pareizajās un nepareizajās, melnajās un baltajās, bez pustoņiem, tāpēc svarīgi ir ņemt to vērā un mācīt visur saskatīt sistēmas un pustoņus - kā dabā tā sabiedrības dzīvē un vēsturiskajos procesos. Tātad, liela nozīme vēstures izglītībā šajā posmā ir pusaudžu attieksmju veidošanai caur netiešo pieredzi, kas savukārt nākotnē sekmētu indivīda pareizas domāšanas un darbības modeļus.…