Parazīti / Summaries, Notes / ID: 866345

Author: smoop123 (57)

Evaluation:

Published: 16.01.2020.

Language: Latvian

Level: College/University

Literature: 14 units

References: Not used

Enlarge preview

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
1.	AMĒBA UN AMEBIĀZE	4
1.1.	DIZENTĒRIJAS AMĒBA	4
1.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	4
1.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	5
1.4.	ĀRSTĒŠANA	5
1.5.	PROFILAKSE	5
2.	TRIPANOSOZE UN TRIPANOSOMOZE	6
2.1.	ĀFRIKAS TRIPANOSOMOZES (MIEGA SLĪMĪBAS) IEROSINĀTĀJI (TRYPANOSOMA (TRYPANOZOOM) BRŪCEI GAMBIENSE UN TR.(TRYPANOZOOM) BRŪCEI RHODESIENSE	6
2.1.1.	ETIOLOGIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	6
2.1.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	6
2.1.3.	ABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	6
2.1.4.	ĀRSTĒŠANA	6
2.2.	AMĒRIKAS TRIPANOSOMOZES (ČAGAS SLĪMĪBAS) IEROSINĀTĀJS (TRYPANOSOMA CRUZI)	7
2.2.1.	ETIOLOGIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	7
2.2.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	7
2.2.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	7
2.2.4.	ĀRSTĒŠANA	7
3.	LAMBLIJAS (GIARDIAINSTESTINALIS) UN LAMBLIOZE	8
3.1.	ETIOLOGIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	8
3.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	8
3.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	8
3.4.	ĀRSTĒŠANA	9
3.5.	PROFILAKSE	9
4.	LENTEŅI	10
4.1.	VĒRŠU LENTENIS (TAENIA SAGINATA)	10
4.1.1.	ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	10
4.1.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	10
4.1.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	11
4.1.4.	ĀRSTĒŠANA	11
4.1.5.	PROFILAKSE	11
4.2.	CŪKU LENTENIS (TAENIA SOLIUM)	11
4.2.1.	ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	11
4.2.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	11
4.2.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	12
4.2.4.	ĀRSTĒŠANA	12
4.2.5.	PROFILAKSE	12
4.3.	PLATAIS LENTENIS (DIPHYLLOBOTHRIUM LATUM)	12
4.3.1.	ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	12
4.3.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	12
4.3.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	13
4.3.4.	ĀRSTĒŠANA	13
4.3.5.	PROFILAKSE	13
4.4.	KAIJU LENTENIS (DIPHOLLOBOTHRIUM DENDRITICUM)	13
4.4.1.	ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA	13
4.4.2.	PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES	13
4.4.3.	LABORATORISKĀ DIAGNOSTIKA	13
4.4.4.	ĀRSTĒŠANA	13
4.4.5.	PROFILAKSE	14
	LITERATŪRAS AVOTI	15

Extract

4.4. KAIJU LENTENIS (DIPHOLLOBOTHRIUM DENDRITICUM)
4.4.1. ETIOLOĢIJA UN EPIDEMIOLOĢIJA
Lenteņa definitīvie saimnieki ir kaija, kaķis, suns, cilveks un dažādi zivjēdāji dzīvnieki. Lenteņa starpsaimnieki; primārais- zemākie vēzīši (Cyclops); otrais- lašu dzimta (Salmonidae) zivis. Galvenā nozīme slimības izplatībā ir kaijām, kā arī citiem definitīvajiem saimniekiem.
Olas ar saimnieka fēcēm nokļūst ūdenī, no olas izšķiļas kāpurs- koracīdijs, kas ciklopā organismā attīstās par procerkoīdu. Zivs norij procerkoīdu, kur tas attīstās par plerocerkoīdu. Plerocerkoīdi cistās lokalizējas uz kuņģa un pilorisko piedēkļu ārējām sienām, retāk muskulatūrā. Tā ir definitīvo saimnieku invadētspējīgā stadija. Cilvēks invadējas, lietojot uzturā zivis ar plerocerkoīdiem.
4.4.2. PATOĢENĒZE UN KLĪNISKĀS IZPAUSMES
Diflobotriozei raksturīgi gremošanas trakta funkciju traucējumi, samazināts vai palielināts sālsskābes daudzums kuņģī, pacienta ādāa kļūst bāla, rodas tūska, parādās iekaisuma procesi mutes dobumā. Pacienti var sūdzēties par sāpēm vēderā, meteorismu, pastiprinātu siekalošanos, vemšanu. Var būt palielinātas aknas un liesa. Sakarā ar intoksikāciju pacientam ir vājums, slikta dūša, miegainība, galvassāpes. Neārstējot difilobotriozi, iznākums var būt letāls.
…

Author's comment

Editor's remarks

Work pack:

GREAT DEAL buying in a pack ➞ your savings −14,41 €

Work pack Nr. 1375970

Purchase a work pack of 3

Show work pack

Load more similar papers

Summaries, Notes

Sciences

Anatomy, Medicine and Hygiene