Pērnā gada 23.aprīlī pasaulslavenais amerikāņu vīna kritiķis Roberts Pārkers nāca klajā ar paziņojumu, kas šo gadu padarījis par laimīgāko Bordo vīndaru jaunā, 21. gadsimta vēsturē. Pārkers ir fenomens - jau divdesmit gadus katrs viņa. paziņojums vīndaru pasaulē ir sava veida aksioma, ko neviens nespēj apstrīdēt. Ja Pārkers pateiks, ka vīns ir slikts, tad ar to vīnu ir cauri. — katrā ziņā nevienam vairs neizdosies iestāstīt, ka tas ir labs. Bet, ja pateiks, ka labs, - sekos Holivudas grāvējam līdzīga psihoze un vīndara ienākumi būs nodrošināti. Protams, neviens nav arī tik naivs, lai domātu, ka tikai un . vienīgi Pārkeram piemīt pārcilvēciski precīzas vīna pazinēja spējas. Oreols ap viņa galvu lielā mērā dzimis, arī tās publicitātei, kas māk, bijusi tikpat nota kā Grand Cru vīna briedināšana ozolkoka mucās. Pārkeru nevarot ietekmēt,, reiz viņš kādam slavenam Francijas vīndarim esot teicis: "Es nedodu, ne pieci, ka jūsu ģimenes vēsture sakņojas pirmsrevolūcijas laika Francijā un bagātība ir lielāka, nekā es varu iedomāties. Ja vīns nav labs, es to pateikšu. Atšķirībā no daudziem vīna aprakstītājiem, kuri rakstot galvenokārt to, ko chateau publicitātes dienests viņiem laipni pastāsta, - pēcākajos vērtējumos ņemot vērā gan bezmaksas aizvizināšanu, gan labas pusdienas, gan čemodānā iekārtoto vīnu mājas kolekcijai. "Neviens no viņiem nekritizē vīnu," Pārkers ne reizi vien uzbraucis spalvas brāļiem. Pārlieku neatkarīgos, kā zināms, nemīl. Par to, Pārkeru gan sūdzējuši tiesā, gan apvainojuši par braukšanu dzērumā, Chateau Cheval Blanc viņam reiz pat uzbrucis (uzrīdīts) suns, un kādu mirkli klīda baumas arī par saslimšanu ar kakla vēzi... Dažkārt viņu mēģinot arī apvest ap stūri, piedāvājot tā dēvēto cuvee journaliste - rūpīgi sagatavotu vīna paraugu, kas nereti izrādās kvalitatīvāks nekā, vīns, ko pēcāk pārdod, pudelēs. Bezcerīgi - Pārkers gadā iztērējot vidēji 150 000 dolāru, iepērkot visaugstāk novērtētos vīnus, kad tie jau sapildīti pudelēs, un salīdzinot pārdošanai paredzēto vīnu ar komplimentā paraugiem. Trīs četrus mēnešus gadā viņš ceļo pa pasaules vīndarītavām, strādājot 12-14 stundas dienā - proti - degustējot jaunos vīnus.…