Pārspriedums "Dvēseles jēdziens un izziņa" par Aristoteļa darbu "Par dvēseli"

Aristotelis (384.- 322.g.pr.Kr.) bija sengrieķu zinātnieks, enciklopēdists un filosofs. Kopā ar Platonu un Sokrātu viņu uzskata par vienu no trim visietekmīgākajiem filosofiem Rietumu domāšanas veidā . Orientējoties uz bioloģijas zinātņu pētījumu tradīcijām, kas balstītas uz materiālistiskiem pamatiem, viņš analizēja sava skolotāja Platona idejas. Traktātos Par dvēseli, Par dzīvnieku daļām, Par atmiņu, Par sapņiem u.c., kas saglabājušies līdz mūsu dienām, Aristotelis veido savu uzskatu sistēmu par pasauli un cilvēku tajā. Analizējot pasauli, viņš lieto objektīvo, dialektisko un ģenētisko metodi.
Viņa dzīves laikā pazīstamo darbu klāstā ietilpst dialogi, kas veidoti pēc Platona darbu parauga, taču tie nav saglabājušies. Aristotelis apkopojis arī milzīgu dabas un vēsturisku vērojumu krājumu, taču arī tie lielākoties nav saglabājušies. Gandrīz visi pieejamie darbi saglabājušies Rodas Andronīka redakcijā, kas datējama ar 1.gs.m.ē. Filosofiskā aspektā viņa svarīgākie darbi ir:
1) par loģiku (no Organona) - Kategorijas, Par interpretāciju (De Interpretatione), Pirmā analītika, Vēlākā analītika, Topika, Sofistu atspēkojumi (De Sophisticis Elenchis);
2) par fiziku - Fizika, Par debesīm (De Caelo), Par rašanos un aiziešanu (De Generatione et Corruptione);
3) par psiholoģiju un dabas vēsturi - Par dvēseli (De Anima), Par dzīvnieku uzbūvi (De Partibus Animalium), Par dzīvnieku kustēšanos (De Motu Animalium), Par dzīvnieku rašanos (De Generatione Animalium) un īsu darbu apkopojums ar nosaukumu Parva Naturalia;
4) par ētiku - Nikomaha ētika, Eudēma ētika, Magna Moralia, Politika, Retorika un Poētika”;
5) vispārējs esošo lietu pētījums - Metafizika .
…