-
Partiju maiņa politikā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
Teorētiskā daļa | 5 | |
Politiskā partija un politiķis | 5 | |
Praktiskā daļa | 7 | |
Politisko partiju mainītāji | 7 | |
Politiķu viedokļi | 12 | |
Politiķi un partijas Rīgā | 15 | |
Secinājumi | 19 | |
Priekšlikumi | 21 | |
Izmantotā literatūra | 22 |
Teorētiskā daļa
Politiskā partija un politiķis
Kas tad ir politiska partija ? Viens no vecākajiem partiju skaidrojumiem parādījās 19.gadsimtā, un līdz pat mūsdienām tas uzskatīts par vienu no labākajiem: partijas ir organizācijas, kas vēlēšanu sacensībā cenšas gūt uzvaru cīņā par varu, sacenšoties ar vienu vai vairākām līdzīgām organizācijām. Tātad partija, nav nekas vairāk , kā organizācija , kas cīnās par nokļūšanu pie varas . Taču šī definīcija izslēdz vairākus organizāciju tipus, kurus arī pieņemts uzskatīt par partijām:
o tās, kuras ir pārāk mazas, lai tām būtu reālas izredzes gūt uzvaru vēlēšanās, it īpaši nodrošināt savu ietekmi izpildvaras struktūrās, bet kuras tomēr izvirza savu kandidātus un piedalās vēlēšanu cīņā;
o revolucionārās partijas, kuru mērķis ir likvidēt (atcelt) konkurējošās vēlēšanas;
o valdošās grupas totalitārās un citās autoritārās vienpartiju valstīs.
Taču pievienojot šīs trīs partiju kategorijas , tiek pārāk paplašināta partiju definīcija. Daļēji šo problēmu var atrisināt , atšķirot divus dažādus partiju tipus –
o valdošās partijas vienpartijas valstī un ,
o konkurējošās partijas divpartiju vai daudzpartiju demokrātijās vai demokrātijām tuvos režīmos, t.i., valstīs, kuras gan nav pilnīgi demokrātiskas , bet kurās ir pieļautas brīvas konkurējošas vēlēšanas.
Tomēr pēc šīm definīcijām, partijas ir un paliek tikai politiskas organizācijas, kuras cīnās par varu. Šeit netiek minēts, ka partija ir organizācija ar savu ideoloģiju, vai kaut kādiem politiskiem mērķiem. Tomēr partijām ir savas funkcijas, un atkal, partiju galvenā funkcija ir politiskās varas iegūšana, noturēšana, organizēšana un realizēšana noteikta politiskā režīma apstākļos. Tomēr , tas ir pavisam loģiski, jo ja partija, netiek pie varas, tā arī nav spējīga realizēt savas pārējās funkcijas. Kā zināms tad partija ir posms, kas saista pilsonisko sabiedrību un valsti, partiju uzdevums jeb funkcija ir veicināt cilvēku iekļaušanos politiskajā sistēmā, samierināšanos ar valdošo režīmu, kā arī mazināt sociālo grupu interešu pretstatu un nepieļaut sociālo konfliktu pāraugšanu sociālā sprādzienā.
…
Mūsdienu sabiedrības politiskā dzīve ir ļoti sarežģīta un daudzpusīga. Tajā piedalās daudz dalībnieku, kuru vidū būtiska vieta ir politiskajām partijām un līdz ar to politiķiem , kuri šīs partijas pārstāv. Tādējādi aktuāls un saistošs ir jautājums par politiķu partiju piederībām, un kādēļ politiķi mēdz mainīt politiskās partijas. Ievērojot politisko partiju nozīmīgo vietu sabiedrības politiskajā dzīvē, to reālo stāvokli un funkcijas, ir pilnīga likumsakarīga interese par politiskajām partijām, jo mūsdienu civilizētā sabiedrība pagaidām neko labāku nav izdomājusi. Ņemot vērā to, ka gandrīz visi politiķi pārstāv kādu partiju, tad interesants kļūst jautājums, kādi ir iemesli, kas politiķus mudina mainīt partiju pārstāvniecības. Un tāpēc darba mērķis ir izvērtēt, kādu iemeslu dēļ Rīgā politiķi maina partijas.
- Jautājumi politikas zinātnē
- Komunitārisms un kopienas politika
- Partiju maiņa politikā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Politiķa Zigfrīda Annas Meierovica personības analīze
Summaries, Notes for secondary school1
-
Politika
Summaries, Notes for secondary school26
-
Ievads politikā
Summaries, Notes for secondary school11
Evaluated! -
Politika, politiskie režīmi un pilsoniskā sabiedrība
Summaries, Notes for secondary school1
-
Jautājumi politikas zinātnē
Summaries, Notes for secondary school2