Feodālās pilsētas
Romas impērijas sabrukuma rezultātā pavājinājās pilsētu ekonomiskā loma. Izveidojās vairākas valstis, tas sašaurināja ekonomiskos sakarus. Impērijas sabrukums uz laiku slēdza tirdzniecības ceļus Austrumu zemēm. Muižniekiem nebija vajadzības pēc pilsētu amatnieku izstrādājumiem. Tirgotāji un amatnieki apmetās sev izdevīgās vietās, tur, kur bija lielāka politiskā drošība. Tā veidojās pilsētas. Vispirms tas skāra Ziemeļitāliju. 9. – 10. gs. Venēcija, Dženova, Neapole u.c. pārvērtās par tirdzniecības pilsētām, Florence – par amatniecības pilsētu. Amatniecība ir vēsturiski vecākā saimniecības nozare. Tās attīstību sekmēja cunftu izveidošanās Rietumeiropā. Līdz ar cunftu attīstību izveidojās stingri iekšējās kārtības noteikumi. 10. – 11. gs. sākās feodālisma uzplaukums, cēlonis bija ražošanas spēku tālāka attīstība, visvairāk lauksaimniecībā. Attīstījās darba sabiedriskā dalīšana, maiņa. Sākot ar 12. gs. Rietumeiropā produktu renti sāka pakāpeniski aizstāt naudas rente. …