1.Starptautisko attiecību un diplomātijas vēstures priekšmets un avoti.
Starptautisko attiecību jēdziens.
Starptautiskās attiecības – sabiedrisko attiecību nozare; aptver politiskās, ekonomiskās, zinātnes, tehnikas, kultūras u.c. attiecības starp valstīm, valstiskiem veidojumiem, nācijām, kas cīnās par savu neatkarību, un starptautiskajām organizācijām.
Diplomātijas jēdziens.
Diplomātija – valsts un valdību vadītāju, kā arī ārējo sakaru iestāžu oficiāla darbība valsts ārpolitikas mērķu īstenošanai un tās suverēno tiesību un interešu aizsardzībai.
Diplomātijas vēstures avoti:
1.Lietiskie avoti..Etnogrāfiskie avoti.Lingvistiskie avoti.Mutvārdu avoti (folklora).Rakstiskie avoti.Tehniskie avoti.
Parlamentārie dokumenti.
Parlamentu izveidošanas laika atšķirība: Anglijā – 13. gs., ASV – 18. gs., Itālijā – 19. gs. beigās. Tāpēc dokumentu rašanās atšķirīga.
Parlamentu dokumentos var atrast:
1)parlamentu dekrētus par ārpolitiku,
2)ratifikācijas (līgumu) dokumentus,
3)valsts galvas aicinājumus citiem parlamentiem, vai parlamentu aicinājumus,
4)debates par ārpolitiku.
3.Vispārpolitiskā situācija Eiropā 16. gs.
15. gs. beigās – 16. gadsimtā bija Lielie ģeogrāfiskie atklājumi (Magelāns, Kolumbs, Vespuči u.c.). Eirocentrisks skatījums uz citu pasaules daļu atklāšanu. Tāpēc, ka Eiropa izvirzījās par vadošo kontinentu. Sākās tolaiku globalizācijas procesi, lai gan toreiz tos tā nesauca.
Nīderlandes Neatkarības karš. . 1568. gadā sākās Nīderlandes Neatkarības karš. Spānija bija spiesta atzīt Nīderlandes neatkarību 1648.gadaa.
Ķeizara un firstu vara Vācu Sv. Romas impērijā- Neatrisinātās impērijas problēmas izlauzās uz āru Trīsdesmitgadu kara (1618–1648) sadursmēs.
Koloniju izmantošana.
16. gs. sākumā pasaules tirdzniecības priekšgalā bija izvirzījušies portugāļi
Holandieši 1602. gadā nodibināja Ostindijas tirdzniecības kompāniju, kas pārņēma portugāļu izveidotos sakarus Āzijā.
2.Vispārpolitiskā situācija Eiropā 17. gs. vidū (Trīsdesmitgadu karš 1618–1648, Vestfālenes miers 1648, Eiropa pēc Vestfālenes miera).
17. gadsimts atrodas Jauno laiku perioda vidus posmā. Starpvalstu pretrunas, to principi, no vienas puses, radās no 16. gs. mantojuma, no otras puses – zināmā mērā noteica tās attīstības tendences 17. gadsimtā.
16. gs. ienesa Eiropas tautu dzīvē tik kardinālas izmaiņas politiskajā, ekonomiskajā, reliģiskajā, kultūras sfērā, ka tas daudzējādā ziņā izmainīja ne tikai starptautisko attiecību un ārpolitikas raksturu, bet arī pašu būtību.
Trīsdesmitgadu karš bija visas Eiropas mēroga pirmais karš. Tajā tieši vai netieši piedalījās daudzas valstis. 30 gadu karš norisinājās no 1618 un 1648 gadam, Kaut gan no sākuma tas bija reliģisks konflikts starp katoļiem un protestantiem, arī sacensība starp Habsburgu dinastiju un citiem spēkiem bija kara centrālais motīvs, ko pierāda tas, ka katoliciskā Francija atbalstīja protestantu pusi pastiprinot Francijas- Habsburgu dinastijas sacensību. 30 gadu karš un tam sekojošais bads un slimības bija postošs. Karš noslēdzās ar Vestfālenas mieru.
Trīsdesmitgadu karā izdala četrus periodus: Čehu (1618–1623), Dāņu (1625–1629), Zviedru (1630–1635) un Franču – zviedru (1635–1648). Pirmajos trijos periodos pārsvars izrādījās Habsburgu bloka pusē. Pēdējais, ceturtais periods noveda pie Vācu Romas impērijas un tās sabiedroto sakāves.
Vestfālenes miers tika noslēgts 1648. gada 24. oktobrī vienlaicīgi Minsterē un Osmabrikā.
…
