Pasaules ekonomikas attīstība viduslaikos. Kapitāla sākotnējā uzkrāšana

Viduslaiki ir laika posms , ko ievadīja Romas impērijas sabrukums 5.gs. to arī uzskata par feodālisma izveidošanās, attīstības un bojāejas laikmetu. Izveidojās feodālisma ražošanas veids, kas balstītājs uz tādām attiecībām, kur valdnieks, pavēlnieks, lords (feodālis) nodeva lietošanā savam pakļautajam (vasalim) zināmu zemes platību (feodu) līdz ar to apstrādājošo darbaspēku apmaiņā pret vasaļa apņemšanos kalpot feodālim - piedalīties militārās kampaņās un tml. Feodālismu raksturojošās pazīmes: 1. Naturālā saimniecība. 2. Pašam ražotājam ir personīgie ražošanas līdzekļi 3. Pastāv ražotāja personiskā neatkarība. 4. Tehniskās attīstības līmenis ļoti zems. 5. Bija feodālais zemes īpašums. Feodālisma uzplaukums bija 10. – 11. gadsimts, kad attīstījās lauksaimniecība, parādījās dzelzs arkli, paplašinājās tīrumu platības, pieauga darba ražīgums un attīstījās darba sadalīšana. 12 gs pilsētās sāka pakāpeniski produktu renti aizstāt ar naudas renti, parādījās nauda, kas kļuva par motivāciju produktus realizēt tirgu. Francija, Anglija, Spānija un citas valstis kļuva nacionāli centralizētas feodālas valstis un sāka iekasēt nodokļus. Viens no pilsētu attīstības veicinošajiem faktoriem bija amatniecības attīstība.