Mītiskā pasaules izpratne
Mīta jēdziens (Mūsdienu cilvēkam tēlains vēstījums par pasaules, cilvēka un dievu, kā arī dažādu dabas parādību un lietu izcelšanos. Senajam cilvēkam mīts padarīja pasauli tuvu un saprotamu, palīdzēja orientēties starp labo un ļauno, starp savējo un svešo, starp haosu un kārtību, ļāva pasauli skatīt vienībā. Mītiskā pasaules izpratne balstījās kolektīvajā apziņā. Cilvēka individualitātei – maza loma.)
Sakrālais laiks - svētais, dievu radītais laiks.
Sakrālā telpa – svētā, sakārtotā, dievu radītā telpa.
Rituāls – dievu rīcības atdarināšana (vārda došanas bedību, attīrīšanās, iniciācijas u.c. rituāli).
Senākās reliģisko priekšstatu formas: animisms (ticība tam, ka jebkurai dabas parādībai, lietai un cilvēkiem ir gars vai dvēsele), totēmisms (ticība pārdabiskas saiknes pastāvēšanai starp cilvēkiem un dzīvniekiem vai retāk priekšmetiem), maģija (iedarbība uz pārdabiskajiem spēkiem -dabas spēkiem un gariem - sev labvēlīgā virzienā), fetišisms (dažādu priekšmetu pielūgšana)
Kultūra kā zīmju un simbolu kopums
Kultūra uz mums runā dažādu laikmetu atstāto zīmju un simbolu valodā. Vienīgi saprotot šīs zīmes, ir iespējams mūsu ikviena dialogs ar pagājušajiem laikiem un arī ar mūsdienu pasauli. Kopš ierašanās pasaulē mācāmies lasīt šīs zīmes, to sapratne padara mūs par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.…