Mūzikas kultūras jēdziens un raksturojums
Etnomuzikoloģija – visfokusētākā mūzikas zinātne (19./20.gs.)
Eiropocentriskums – eiropieši uzskata Eiropas mūziku par vislabāko. Ļoti izteikta parādība 20.gs. 70. g.
Mūzika neattīstās no primitīvas uz augstāku, bet gan mainās, paturot vienu un to pašu sarežģītības pakāpi.
Emika – skats uz mūziku no kultūras lietotāja puses. Etnomuzikologu pieeja.
Bimuzikalitāte – zināt kultūras idiomātiku (ņemt kājas pār pleciem – ko tas nozīmē), izprast to; empātija.
Svarīgākie ar mūziku saistītie priekšstati un principi ir kultūrspecifiski: tos nosaka konkrētā kultūra, tie funkcionē vienas noteiktas kultūras ietvaros.
Lai cik dažādas būtu mūzikas koncepcijas, priekšstati, izpausmes formas, lai cik atšķirīgas un savstarpēji nesaprotamas būtu mūzikas valodas, tomēr tās visas ir vienas un tās pašas cilvēka muzikālās dabas izpausme.
Līdzīgi kā valodu, arī mūzika var definēt kā nozīmi nesošu, īpaši formētu skaņu, kas tomēr ir analītiski atšķirama no valodas, kaut gan abas ir savstarpēji lielā mērā atbilstīgas.
Mūzikai cilvēku dzīvē dažādas funkcijas:
→ Kā inkulturācijas līdzeklis, t.i., ievadīšana kultūras pasaulē. Bērns iepazīst savas tautas mūziku, caur to kultūru.
→ Kā dzīves cikla organizētāja, t.i., iniciācijas ceremonijās, kāzās, bērēs – mūzika organizē cilvēkus, piem., baznīcā, skanot ērģelēm, visi pieceļas kājās.
→ Kā terapijas, dziednieciskās ārstēšanas līdzeklis. Veids, kā komunicēt ar pārdabisko pasauli. Mūzika ir visās reliģijās: mūzika ir tiešsaistē ar transcendenci, mūzika simbolizē Dieva klātbūtni. Arī meditatīvā mūzika. Arī darbs ar instrumentu ir kā lūgšana. Šamaņu spēle, kad ar zālītēm sit pa bundziņām.
→ Mūzika ir komunikācijas līdzeklis: starp mūziķiem, starp mūziķiem un auditoriju, starp mūziķiem un dejotājiem.
→ Dažādu cilvēku pastāvošu parādību organizētāja, piem., ganībās stabule; mūsdienās musac. Taivānas rīsu lauku mūzika.
→ Valsts institūciju varas apstiprināšana/noraidīšana. Piem., pūtēju orķestris nacionālajos svētkos.
→ Intelektuāls un emocionāls stimuls, apceres objekts: koncertmūzika.
→ Identitātes (sociālas vai personiskas) izteicēja, kā piederības zīme. Piem., hip-hop kultūra norobežojas no citām mūzikas kultūrām. Viduslaikos ar likumu noteikta attiecīgās kārtas mūzika un instrumenti. Ķīnas imperatoru mūzika: jau no seniem laikiem tikusi radīta speciāla mūzika tieši imperatoriem.
→ Jūtu apmierināšana un intelektuālā stimulācija: izklaidējošā funkcija.
…
