Pašvaldības un to vieta sabiedrības parvaldē

Visās demokrātiskajās valstīs bez centrālās varas un pārvaldes institūcijām ir izveidotas un darbojas pašvaldības, kuras uzskata par katras demokrātiskas iekārtas pamatu un demokrātijas spoguli - jo attīstītākas pašvaldības, jo lielāka ir demokrātija valstī. Tieši pašvaldību līmenī ir lielākas iespējas iesaistīt pilsoņus pārvaldes darbā, jo izmantojot viņu zināšanas un ieinteresētību dzīves apstākļu uzlabošanai, ir vislabākie nosacījumi, lai radītu vietējo iedzīvotāju prasībām atbilstošu, harmonisku vidi un sabiedrību, par kuru viņi jūt atbildību. Par pašvaldību ir pieņemts uzskatīt vietējās lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu.
pašvaldība - viens no galvenajiem pašpārvaldes veidiem. Kā teritoriālās pašpārvaldes veids pašvaldība aptver personas, kas dzīvo noteiktā valsts teritorijas daļā, un tās darbība ir tieši saistīta ar noteiktu valsts teritorijas daļu - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību: pilsētu, pagastu, apriņķi, reģionu, apgabalu, departamentu, provinci utt.
pašpārvalde - kādu cilvēku kopības, teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību.
(Par Eiropas Padomes pašvaldību hartu skatīt 4. jautājumu ‘LR un starptautiskie likumi par pašvaldībām’).
Lielākajā daļā valstu pastāv divi pašvaldību teritoriālās pārvaldes līmeņi, bet dažās valstīs (Somijā, Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Islandē u.c.) - tikai viens līmenis. Turklāt dažās no tām (Polijā, Somijā, Igaunijā) bez municipalitāšu līmeņa pastāv otrais administratīvi teritoriālais līmenis, kurā gan nav vietējo iedzīvotāju ievēlētas pašvaldības padomes, bet to pārvalda centrālās valdības iecelta institūcija. Savukārt Francijā, Beļģijā u.c. valstīs ir trīs pašvaldību līmeņi. Divu līmeņu pašvaldību sistēmā par pamatlīmeni uzskata zemāko - municipalitāšu līmeni.…