Pauls Dambis ir viens no aktīvākajiem un ražīgākajiem latviešu komponistiem. Visus viņa darbus nav iespējams pieminēt, jo tur ir ļoti daudz, un katrs sacerējums ir skaists un inetersants. Skatot Paula Dambja darbu kopuma raksturīgos vaibstus, uzmanību saista lielais ārpusmuzikālo faktoru īpatsvars: fantāziju, spēles prieku, ierastības pārvarēšanu varam droši kvalificēt kā ikvienas radošas darbības – tātad arī mūzikas sacerēšanas un paša skaniskā rezultāta – komponentus. Inetrvijā viņš ir teicis par savu apkārtējo vidi: ‘’Man patīk komforts – tas sastāv no zīmīgiem sīkumiem, kas kaut kādā veidā mani uzrunā, kaut ko atgādina. Nevis neitrālas, bet runājošas zīmes, kas pie sienām sakārtas. Man gribas, lai tās būtu apkārt kā draugi’’.
Pieminēšu arī viņa grāmatas, kuras ir vairāk pazīstamākas: Mūzikas menedžments un menedžeris darbībā, 1992, rokraksts; Par bērnu muzikālās audzināšanas intensificēšanu, 1993, rokraksts; Mūzikas bizness ASV un Eiropā, 1996, rokraksts; Klusuma telpas, krāsas un skaņu spēles (mācību grāmata kompozīcijas un improvizācijas kursa apguvei), 1997, rokraksts; Composer and Folktune, 1982, rokraksts; Studies of Latvian Music, 1990, rokraksts; 20.gadsimta mūzikas vēsture: Ceļi un krustceļi – Rīga: Zvaigzne ABC, 2003, kā arī citas grāmatas. Mēs redzam, ka viņš rakstījis arī angļu valodā, kas vēlreiz izsaka viņa ģenialitāti.
Savu stāstījumu es pabeigšu ar paša komponista teicienu: ‘’Mūzika ka manas eksistences sastāvdaļa, kā realitātes apzināšanas forma, citiem vārdiem, kamēr ir mūzika – tikmēr dzīvoju’’.
…
